"Manā skatījumā, ja mākslinieks ir apolitisks (tie būs skarbi vārdi), viņš ir gļēvulis un potenciāls nodevējs. Šodien māksliniekam, tāpat kā Atmodas laikā, ir skaudri, skaidri jārāda sava pozīcija. Ja mēs esam par mieru, mēs esam nekādi. Kara laikā ir savi likumi. Es dzīvoju režīmā "balts un melns"," – tā sarunā ar teātra zinātnieci Ievu Struku saka Intars Rešetins – zemessargs, kuru pazīstam gan kā aktieri, gan režisoru, kura iestudējumu virknē īpaši izceļas franču dramaturga Floriana Zellera lugas: "Ja tevis vairs nebūtu", "Dēls" un "Māte" Dailes teātrī un "Ak, tētīt" Nacionālajā. Arī "Nakts vēl nav galā" (DT), "Aukle" (NT) un "Momo!!!" (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī) – tie ir Intara Rešetina iestudējumi.  

Šobrīd viņa režijā top izrāde "Vafeļu sirdis. Misija – tētis" Leļļu teātrī, un aizvien dzīva ir Intara cerība, ka atradīsies skatuve viņa iecerei iestudēt Raiņa "Induli un Āriju".

"Pusotra gada laikā (Kultūras) akadēmijā jau tev iedod tikai virzienu. Tu pats meklē to profesiju. Praksē to iemācies. Es, piemēram, neapskaužu tos aktierus, kuriem jāstrādā pie iestudējuma, ja tā režisors ir tikko no (skolas) sola. Vai mēs gultos zem skalpeļa pie daktera, kurš ir mācījies tikai pusotru gadu?!"

Saruna teksta formātā drīzumā būs lasāma sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.