Rūdolfa Blaumaņa luga "Ugunī" pirmroreiz pie skatītājiem iznāca 1905.gadā Ērgļos – amatieriestudējumā, kurā Baronu spēlēja pats autors, bet Kristīnes lomu atveidoja Blaumaņa brāļasieva Anna.

Par pirmo profesionālo Kristīni gan kļūst pavisam cita mēroga aktrise – Dace Akmentiņa, kas XX gs.sākuma teātrī, drošvien tā var teikt,  iemiesoja gan mākslinieces, gan sievietes ideāltēlu.

Ir pagājis vairāk nekā gadsimts, un mums ir jauna Kristīne, jo Nacionālajā teātrī Ineses Mičules režijā tapis jauns "Ugunī" iestudējums. 

"Šņorbēniņos" viesojas divas Kristīnes: Elza Rūta Jordāne no jaunā iestudējuma un Lidija Pupure, kuras Kristīne uz Dailes teātra skatuves pirmoreiz kāpa 1966. gadā.

Lai saprastu, kāds tad ir bijis Kristīnes gadsimts latviešu kultūrā, raidījuma vadītāja Zane Radzobe uz sarunu aicinājusi arī kinozinātnieci Ingu Pērkoni, kura par latviešu sievietēm latviešu kinofilmās ir uzrakstījusi grāmatu, tās nosaukumā liekot Blaumaņa Kristīnes sacītos vārdus: "Es varu tikai mīlēt". 

Raidījuma producente – Sandra Ņedzvecka.