"Šņorbēniņu" vasaras cikla otrajā raidījumā režisore Māra Ķimele ir kopā ar aktrisi GUNU ZARIŅU - viņa lasa Velgas Kriles, Montas Kromas, Vizmas Belševicas, Austras Skujiņas un Aspazijas dzeju.

"Mani dzeja apdullina. It kā saplosa. Un tā nav izprieca – ilgi būt dzejā," prāto Guna.

"Bet, kā jebkura māksla, tā, man liekas, ir vajadzīga, lai tu būtu vairāk cilvēks, lai tu justu, ka esi dzīvs. Jā, dzejā, tāpat kā mūzikā, iespējami cilvēkam neaptverami bezdibeņi."

"Un tādēļ aktieri ir brīnišķīgi," saka Māra Ķimele, "ka dzeju spēj pasniegt tā, lai tā kļūtu uztveramāka.

Tas ir tāpat, kā stāvot pie gleznas – tu nevari uzmest acumirkli un uzreiz saņemt no tā dzejoļa vai gleznas to, kas tur ir ieguldīts un noslēpts".