Ar vēlmi dzeju, kas ir tik ļoti rada mūzikai, darīt tikpat būtisku un nepieciešamu, kā tas reiz bija, turpmākajās piecās sestdienās režisore Māra Ķimele tiksies ar saviem aktieriem, ar kuriem kopā lasīta dzeja (arī Jaunā Rīgas teātra izrādē "Dzeja"), ar viņiem runāsies un viņos klausīsies.

"Dzeju lasīt ir sāpīgi, jo tu it kā aizskar savas brūces – intuitīvi gribas sevi pasargāt no šīs atvērtības (..), bet just tomēr ir viena no dzīves bagātībām," Māra Ķimele saka pirmajā raidījumā, uz kuru aicinājusi Kasparu Znotiņu.

"Dzeja ir viens no retajiem veidiem, kā VĀRDOS pateikt VĀRDOS nepasakāmo," – tā savukārt Kaspars.

Viņš lasa Raiņa, Ojāra Vācieša, Erika Ādamsona, Māra Čaklā tulkotu Paula Cēlana, Knuta Skujenieka, Marta Pujāta, Arta Ostupa un Montas Kromas dzeju.