„Man šķiet, ka tas ir ļoti pareizi – apgūt dažādus noteikumus un pēc tam mēģināt iet PRET tiem. Jo tikai tā mēs varam radīt kaut ko jaunu”, - tā sarunā ar teātra zinātnieci Ievu Struku saka dramaturģe Justīne Kļava.
„Visiem iesaistītajiem ir skaidrs, ka teātris ir kopīgs radīšanas process, kura galā ir izrāde, nevis teksts, kuru esmu uzrakstījusi (..) Teksts nav pašvērtība. Protams, tas var par tādu kļūt, taču, manuprāt, tas ir tikai instruments, kas palīdz veidot izrādi”.
Justīnes Kļavas lugas kalpojušas par instrumentiem režisores Ingas Tropas-Fišeres iestudētajām izrādēm „Dāmas” (2016, Teātris TT) un „Dvēseļu utenis” (2017, DDT) , Toma Treiņa Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajiem „Latviešiem” (2019, pēc Garlība Merķeļa darba), Dailes teātra izrādēm „Planēta nr.85” (2018, režisors Dmitrijs Petrenko) un „Sidraba šķidrums” (2020, režisore Paula Pļavniece), kā arī Paulas uz Daugavpils teātra skatuves liktajām Justīnes Kļavas lugām „Jubileja’98” (2017) un „Lutišķi. Simtgade” (2018). Pavisam nesen Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvojusi Gata Šmita režisētā Justīnes luga „Desmit iemeslu apciemot Kauci”.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X