Klusās Sestdienas "Šņorbēniņos" tiekamies ar Latvijas Nacionālā teātra režisori un aktrisi Ditu Lūriņu, kura sarunas gaitā neslēpj: "Jā, tā ir tā jocīgā lieta, ka tās ir divas profesijas! Abas zem viena jumta, bet – divas profesijas. Ļoti, ļoti atšķirīgas!" 

Līdz šim lielākie Ditas Lūriņas režijas darbi ir Čehova "Ķiršu dārzs" Liepājas teātrī un Nacionālajā teātrī iestudētās izrādes "Tango bez asinīm" un "Ferdinands un Luīze". Runājot par šo pēdējo – uz skatuves likto Šillera traģēdiju "Viltus un mīla", Ieva Struka Ditai velta vārdus: "Ne katram ir tavas darba spējas un tavs talants, tava drosme, uzdrīkstēšanās, tehniskā un fiziskā varēšana. Kā tu tiec galā ar to, ka tu pati vari daudz un gribi daudz no citiem?" Dita atbild: "Tas droši vien ir grūti, un visi nabaga aktieri, kuriem ar mani nācies strādāt, te varētu skaļā balsī daudz ko pastāstīt. Bet es to jūtu kā savu plusu, ka viņi nevar izmantot argumentu "nāc un izdari pati!" Tas nav iespējams. Jo visi zina, ka es aiziešu un izdarīšu."