"Sestdienas vakars Operā" piedāvā noklausīties vienu no pēdējo gadu spožākajām Žorža Bizē operas "Karmena" izrādēm ar Elīnu Garanču galvenajā lomā.

Svinot 150. gadskārtu kopš "Karmenas" pirmizrādes, šo 2010. gada iestudējumu ar Elīnas Garančas Karmenu, Roberto Alanjas Hosē, Barbaras Fritoli Mikaēlu un Tedija Tahu Roudesa Eskamiljo, Ņujorkas Metropoles un Eiroradio izvēlējies kā dāvanu pasaules opermīļiem, šī gada 1. martā operas ierakstu pārraidot starptautiskajā raidtīklā. Šovakar ar komentāriem, diriģenta un galveno lomu atveidotāju starpbrīža intervijām pārraidi iespēja dzirdēt arī "Klasikas" viļņos.

"Nākam pie jums no Metropoles operas Ņujorkā," sasveicinoties ar radioklausītājiem saka pārraides vadītāja Debora Lū Hārdera. "Šodien atzīmējam ikoniskās Bizē operas "Karmena" 150. pirmizrādes gadadienu. Un tai par godu tūlīt klausīsimies  aizraujošu 2010. gada izrādi, kurā pievilcīgās un brīvdomīgās titulvarones lomā būs mecosoprāns Elīna Garanča, kareivja Dona Hosē lomā, kuru līdz izmisumam novedusi viņa apsēstība ar Karmenu, dzirdēsim tenoru Roberto Alanju. Pie Metropoles operas kora un orķestra diriģenta pults - Janniks Nezē-Segēns, kuram šī bija debijas sezona Metropoles operā.

Pirms 150 gadiem, 1875. gada 3. martā, skatītāji, kas devās uz Parīzes Komisko operu, tur piedzīvoja šoku… Bet Karmena taču joprojām uz mums atstāj lielu iespaidu arī šodien! Opéra-Comique toreiz mēdza rādīt ģimenei draudzīgu repertuāru - skatuves darbus ar laimīgām beigām. Tāpēc opera par noziegumiem, pavedināšanu, apsēstību un slepkavību bija īsts šoks. Taču laika gaitā skatītāji iemīlēja šo drāmu un Bizē melodijas, no kurām daudzas mūsdienās pazīst pat tie, kas ar operu ir "uz jūs".

Diemžēl pats Bizē nepiedzīvoja savas operas panākumu kalngalus. Mūslaikos "Karmena" ir viena no visvairāk atskaņotajām operām pasaulē. Un iestudējums, ko šovakar dzirdēsim, ir viens no slavētākajiem Ņujorkas Metropoles vēsturē. 

Pirmais cēliens

Seviļas pilsētas laukumā karavīri vēro garāmgājējus un pamana, ka ieradusies skaista lauku meitene, vārdā Mikaēla. Viņa meklē kaprāli Donu Hosē. Taču viņa dežūra vēl nav sākusies, un, saņemot atbildi, ka Hosē ieradīsies nedaudz vēlāk, Mikaēla atraida sardzes priekšnieka Moralesa uzmācīgo piedāvājumu, pakavēt laiku kopā. Kad dežūru pārņem nākamā patruļa, Moraless informē donu Hosē, ka viņu meklējusi kāda meitene, viņa pienākšot nedaudz vēlāk. 

Apkaimes bērni vēro, kā notiek sardzes maiņa. Ierodas Hosē. Tikmēr vietējie vīrieši sapulcējušies, lai paflirtētu ar tuvējās cigarešu fabrikas meitenēm, kurām tūlīt būs pārtraukums.  Karmena ir viņu favorīte – tikai dons Hosē ir vienīgais, kurš nepievērš viņai uzmanību.  Karmena izsmej viņu, mēģina piesaistīt Hosē uzmanību, metot viņam ar ziedu, un dodas atpakaļ pie darba.  Atgriežas Mikala. Viņa ir atnesusi vēstuli no Hosē mātes, kas dzīvo laukos.  Kad Mikaela ir devusies projām, Hosē šo vēstuli izlasa. Māte raksta, ka vēlētos, lai viņš apprec Mikaēlu.  Pēkšņi no cigarešu fabrikas atskan kliedzieni – tur noticis kautiņš, un Karmena ievainojusi citu meiteni. Apsargi sievietes izšķir, Karmena tiek arestēta un nodota Hosē atbildībā. Kad viņi paliek vieni, Karmena pārliecina Hosē noņemt viņai roku dzelžus un aizbēg. Hosē tiek apcietināts bēgles vietā.

Otrais cēliens

Krodziņā netālu no Sevijas vaļņiem Karmena un viņas draudzenes – Fraskita un Mersedesa – izklaidē dažus karavīrus. Pie viņiem piestāj slavenais toreodors Eskamiljo, kuram pūlis uzgavilē. Viņš neslēpj, ka priecājas par saviem panākumiem un izbauda mīlas uzvaras, kas seko veiksmīgajām cīņām. Kad policisti devušies projām, kontrabandisti Dankairs un Remendado lūdz sieviešu trijotni izpalīdzēt kādā darījumā. Karmena atsakās piedalīties, jo ir iemīlējusies donā Hosē un gaida viņa iznākšanu no apcietinājuma. Nelegālie tirgoņi pazūd. Beidzot ierodas Hosē, Karmena ir laimīga, sāk viņam dziedāt un dejot... Taču viņu tikšanos pārtrauc armijas vienības aicinājumsignāls. Kad Hosē grasās atgiezties kazarmās, Karmena, dziļi vīlusies, viņu izsmej. Hosē tomēr cenšas apliecināt savu mīlestību, kuru lolojis apcietinājumā pavadītajās nedēļās. Karmena atbild, ka šī mīla būtu patiesa, ja viņš dezertētu un baudītu kopīgu dzīvi ar Karmenu brīvībā. Hosē atsakās, izpelnoties Karmenas nicinājumu un atraidījumu. Ierodas leitnants Cuniga, kurš abus mīlētājus ierauga un viņiem draud. Greizsirdības uzplūdā Hosē viņam uzbrūk. Tagad Hosē vairs  neatliek nekas cits kā dezertēt, un viņš pievienojas kontrabandistiem.

Diriģents Janiks Nezē-Segēns ar šo "Karmenas" iestudējumu debitēja Metropoles operā — 2009. gada Vecgada vakarā, tikai pāris nedēļu pirms šīs izrādes, ko dzirdam šodien. 

Debora Lū Hārdera: Maestro, ko atceraties no šī lielā notikuma?

Janniks Nezē Segēns: Domāju, ka atceros pilnīgi visu, kas tovakar notika! Dažreiz, kad atmiņas ir tik spēcīgas, šķiet, ka tās sāk izplūst. Bet ar mani ir pilnīgi pretēji: es atceros, kā uzkāpu uz diriģenta podesta, es atceros, ka publika droši vien nodomāja – kas ir šis zaļknābis, kurš nolēmis, ka "Karmena" jāspēlē ātrākā tempā, es atceros šo enerģētiku un svinības pēc izrādes kopā ar Roberto Alanju un Elīnu Garanču. Es atceros neticami labo orķestra spēli, un mani pārņem liels saviļņojums, atsaucot šo visu atmiņā. Un tas ir tāpēc, ka tieši tovakar sākās arī mans "romāns" ar Metropoles operu.

***

Šī izrāde 2010. gada 16. janvārī tika demonstrēta tiešraidē HD kvalitātē arī kinoteātros, un tiešraides starpbrīžos ar galveno varoņu atveidotājiem tērzēja TV tiešraides vadītāja, dziedātāja Renē Fleminga.

Renē Fleminga: Neatceros, kad būtu pēdējo reizi redzējusi tik fiziski nospriegotu, intensīvu "Karmenu". Kā jūs spējāt sabalansēt skatuviskās prasības ar vokālajām?

Elīna Garanča: Jūs vienkārši ļaujaties sevi aizraut līdzi. Roberto ir tik fantastisks! Kā viesuļvētra, no kuras nevar paglābties!

Roberto Alanja: Man tas ir liels, liels prieks, Elīna ir apbrīnojama.

Jūs tātad iedvesmojāt viens otru!

Elīna Garanča: Noteikti!

Roberto Alanja: Man šķiet, ka tā ir viskomplicētākā Karmena, kādu jebkad esmu piedzīvojis.

Elīn, cilvēkiem ir strikti priekšstati par Karmenu – kāda bija jūsu lomas interpretācija?

Elīna Garanča: Katrā iestudējumā tā ir citādāka. Kādā uzsvars vairāk tiek likts uz Karmenas seksualitāti, citā – uz viņas brīvību.  Es domāju, ka viņa ir ļoti dažāda. Viņa nepārtraukti mainās, jūs nevarat notvert kaut kādu vienu īsto viņas būtības skaldni, līdzīgi kā tenisa bumbiņa viņas tēls visu laiku ir kustībā.

Tam iepretī – kas ir grūtākais, dziedot Hosē lomu?

Roberto Alanja: Man viss šajā lomā nešķiet vienkāršs, nekad neesmu dziedājis kādu vieglu operu. Bet šī opera ir sarežģīta tajā ziņā, ka jums jārada noteikta atmosfēra. Hosē tēls ir ļoti impulsīvs, temperamentīgs un ir visai grūti, to atveidojot, pārvaldīt balsi.

Jūsu Ārija ar ziedu ir tik skaista, man pār ķermeni skrēja skudriņas.…

Roberto Alanja: Šodien ir grūti dziedāt šo āriju, jo daudzi vēlas piano uz sibemol, Bizē nekad to nav tā domājis. Pianissimo ir orķestrim. Bet šodien būt izcilam donam Hosē nozīmē to izpildīt piano.

Tas ir tik krāšņi. Mani tik ļoti pārsteidza jūsu dejas māka! Apbrīnoju jūsu priekšnesumā gan paklupienus, gan kritienus. Kā bija strādāt ar horeogrāfu Kristoferu?

Elīna Garanča: Viņš bija tik pacietīgs, jautāja – vai tu to vari? Es teicu – nē, man taču ir jādzied, es nevaru izdarīt to un vēl šo, taču viņš bija pacietīgs un deva man laiku mēģinājumiem, jo man patīk izaicinājumi. Man patīk dejot, man patīk kustēties un Karmenai IR jābūt kustīgai un enerģiskai.

***

Un vēl mums būs iespēja dzirdēt fragmentu no "Klasikas" direktores Gundas Vaivodes sarunas ar Elīnu Garanču, kas risinājās drīz pēc šī "Karmenas" jauniestudējuma Ņujorkā...

Trešais cēliens

Kontrabandistu kalnu slēptuve, kur viņi piestājuši, lai atpūstos.  Hosē ir kauns par savu noziedzīgo dzīvi, savukārt Karmena ir nogurusi no Hosē īpašumtiesībām uz Karmenu. Fraskita un Mersedesa izklaidējas, zīlējot kārtīs savu likteni,  bet, kad Karmena izmēģina roku zīlēšanā, kārtis rāda nāvi.  Pēc kontrabandistu aiziešanas kalnos ierodas Mikaela, kura vēlas atņemt Hosē Karmenai un pārtraukt viņa noziedzīgo dzīvi.  Viņa šausmās paslēpjas, kad atskan šāviens.  Tas bija Hosē, kurš šāva uz Eskamiljo, kurš ieradās pie Karmenas.  Abi vīrieši cīnās, un atsteigušies kontrabandisti tik tikko paspēj abus izšķirt, pirms Hosē nav nogalinājis savu sāncensi. Pirms došanās projām, Eskamiljo ielūdz visus uz savu nākošo vēršu cīņu. tādējādi provocējot Hosē. Tagad Hosē ir vai traks aiz greizsirdības. Pat tad, kad Mikaela sper viņam soli pretī un lūdz atgriezties mājās, viņš atsakās pamest Karmenu. Vien brīdī, kad Mikala Hosē paziņo, ka viņa māte mirst, Hosē beidzot padodas, taču promejot viņš brīdina Karmenu, ka viņi atkal satiksies.

Ceturtais cēliens

Dažus mēnešus vēlāk. Ārpus vēršu cīņu arēnas Seviļā, kur ļaužu pūļi pulcējas vēršu cīņai, Eskamiljo ierodas ar Karmenu zem rokas. Kad viņš ieiet arēnā, Karmenas draugi brīdina viņu, ka kaut kur tuvumā slēpjas Hosē. Karmena nolemj palikt ārpusē un palikt ar Hosē aci pret aci.

Hosē lūdz Karmenu doties kopā ar viņu, lai abi kopā varētu sākt jaunu dzīvi, bet Karmena atsakās.  Kad Karmena Hosē atklāj, ka viņu vairs nemīl, Hosē kļūst arvien izmisušāks un lūdz viņu nepamest.  Izmisums pārvēršas dusmās no domas vien, ka tagad Karmena ir kopā ar Eskamiljo, un Hosē jaunā greizsirdības lēkmē Karmenu nodur. Kad opera beidzas, Hosē rokās ir Karmenas nedzīvais ķermenis... 

***