Šoreiz cikla "Sestdienas vakars operā" piedāvājums ļoti īpašs – Eiroradio sūtījumā saņemtā franču komponista Vensāna d’ Endī (Vincent d’Indy, 1851-1931) opera "Fervāls" (Fervaal) ierakstā no Francijas Radio un Monpeljē reģiona festivāla (Le Festival Radio France Occitanie Montpellier) pagājušā gada 24. jūlijā Berlioza operā Le Corum.

Jau 27. reizi piedaloties šajā festivālā, kopā ar izciliem solistiem, Monpeljē operas orķestri un operas galveno diriģentu, dāņu maestro Mihaelu Šēnvandtu muzicēja arī Latvijas Radio koris.

Opera "Fervāls", komponista žanriski apzīmēta kā muzikālā drāma, tapusi spēcīgā Riharda Vāgnera ietekmē gan satura tēlainības, gan muzikālās valodas ziņā (12 vadmotīvu šajā partitūrā tikai galvenajam varonim vien). Tomēr līdzās nopietniem mūzikas vēsturnieku pētījumiem, krāšņā partitūra kopš 20. gadsimta sākuma realitātē piedzīvojusi tikai nedaudzas koncerta versijas, kā dēļ piesaistījusi arī Monpeljē festivāla rīkotājus, kuri īpašu uzmanību pievērš nozīmīgām, bet mazpazīstamām operām, lai to iestudējumi kļūtu par festivāla centrālo notikumu.

Tieši saistībā ar operas "Fervāls" koncertuzvedumu izgaismojās vēl kāds Latvijas kultūrvēsturē teju simtgadīgs, bet gana svarīgs fakts:

komponista Vensāna d’Endī  tuvinieki, atrodot arhīvā Latvijas radošās inteliģences pārstāvju parakstītu un komponistam dāvātu pateicības vēstuli 1923. gada novembrī Rīgā, nolēma to atdot Latvijai, kas arī notika Monpeljē īpašā svinīgā pieņemšanā.

Vēsturisko dokumentu Latvijas vēstniekam Francijā Imantam Lieģim pasniedza komponista d’Endī brāļa mazdēls Bertjē de Lionkūrs (Berthier de Lioncourt), pieņemšanā piedalījās Le Festival Radio France Occitanie Montpellier direktors Žans Pjērs Ruso, Latvijas institūta direktore Vita Timermane-Moora, kā arī Latvijas Radio kora dziedātāji un diriģents Sigvards Kļava.

Savukārt 14. novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu, Ārlietu ministrijā svinīgā pasākumā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šo dokumentu tālāk nodeva Rakstniecības un mūzikas muzejam. Apsveikuma raksta vākus ar sudraba kalumā iestrādātu dzintaru un komponista iniciāļiem izstrādājis pazīstamais latviešu tēlnieks Burkards Dzenis, to parakstījuši nozīmīgi Latvijas mūziķi, mākslinieki, rakstnieki un sabiedriskie darbinieki.

Latvijas Radio 3 "Klasika" šo notikumu attīstībai sekoja vēl pirms Latvijas Radio kora došanās uz Franciju - atsaucam atmiņā Ingas Žilinskas sarunu ar Latvijas Institūta direktori Vitu Timmermani-Mooru!

Izcilais franču komponists, diriģents un profesors Vensāns d'Endī Rīgā ieradās 1923. gada 3. novembrī, kopā ar dzīvesbiedri apmeklēja Reitera kora koncertu Rīgas Domā un Latvijas Nacionālās operas iestudējumus. 8. novembrī viņš diriģēja savu simfonisko poēmu-triptihu "Vasaras diena kalnos" un simfoniskās variācijas "Ištara", bet 13. novembrī sajūsmināja klausītājus ar simfonisko triloģiju "Vallenšteins" un I cēliena ievadu no operas "Fervāls".

Šī opera pilnā apjomā "Klasikā" skan pirmoreiz, tādēļ jo īpašs gandarījums par izcilo solistu un iestudējumā iesaistīto muzikālo spēku augstvērtīgo sniegumu šajā mākslinieciskajiem izaicinājumiem bagātajā, trijas stundas ilgajā, vērienīgajā, episkajā, dinamiskajā uzvedumā.

***

Līdzās d’Endī simpātijām pret visu vāgnerisko, un laikā, kad Vāgners jau ir mūžībā, komponista uzmanības lokā nonāk zviedru rakstnieka, grieķu valodas profesora, par zviedru modernās literatūras tēvu dēvētā Isajas Tegnera (Esaias Tegner, 1782-1846) liriskā poēma Aksels (Axel), un pēc šī "prozas darba dzejā" (kā to raksturojis pats komponists) motīviem, d’Endī, līdzīgi Vāgneram, pats veido savas muzikālās drāmas libretu. Pirmizrāde notiek Theatre de La Monnaie Briselē 1897. gadā, pāris gadu vēlāk arī Parīzē, pēdējie skatuves uzvedumi notikuši 1912. gadā Parīzes Garnjē operā, un nākamie, nu jau tikai vairs tikai koncertiestudējumi, 1962. gadā Bernē un 2009. gadā Ņujorkā.

Operas darbības laiks un vieta visai nosacītas, minēta vieta Kravana (Cravann), un visdrīzāk tas ir Krusta karu laikmets, kurā lemts sastapties Fervālam un saracēņu emīra meitai Gilēnai. Fervālam kā augstāko ideālu nesējam nākas upurēt visdārgāko, kas ir uz zemes – no viņa paša rokas mirst Arfagārs, mirst arī spēkus zaudējusī Gilēna. Došanās kalnos operas finālā simbolizē augstākās garīgās sfēras, kur mīt visaptveroša un nāvi pārvaroša mīlestība.

Prologa un I cēliena darbība risinās saracēņu iebrukuma fonā, Fervāls tiek ievainots un nonāk saracēnietes Gilēnas pilī. Viņam jāizvēlas starp mīlestību un brīvības ideāliem, par kuriem Fervālam atgādina Arfagārs. Gilēna ir gatava jebkur doties līdzi Fervālam, taču Fervāls aiziet viens, un Gilēna alkst atriebības.

II cēlienā darbība risinās Kravanā, kalnos, kur ķeltu virsaiši sanākuši, lai apspriestos par jauna vadoņa nepieciešamību. Padoms tiek lūgts priesterienei Kaito un viņai kalpojošajiem debesu spēkiem. Kaito paziņo, ka brīvība un jauna dzīve dzims tikai nāvē. Par vadoni vienprātīgi tiek izvēlēts Fervāls, taču svinīgo iniciācijas ceremoniju pārtrauc saracēņu iebrukums.

III cēliens. Kauja ar saracēņiem ir zaudēta, sniegotajā klajumā sagūluši kritušie ķeltu cīnītāji. Fervālam brīnumainā kārtā izdevies paglābties no nāves, taču viņš lūdz, lai Arfagārs viņa dzīvību ziedo dieviem. Nodomu izjauc pēkšņā Gilēnas parādīšanās, atkal atdzīvojas jūtu kvēle, un nu jau Arfagārs kļūst par traucēkli. Lai varētu palikt kopā ar Gilēnu, viņam nākas Arfagāru nogalināt. Bet arī Gilēna ir smagi cietusi, kalnu taku un vēju novājināta, viņa mirst. Ar mirušo Gilēnu uz rokām, skanot kristiešu himnai Pane linqua, Fervāls dodas aizvien augstāk kalnu virsotnē, atceroties Kaito pareģojumu par jauno dzīvi, kurā var iekļūt tikaicaur nāves vārtiem.

Galvenajās lomās: Maikls SPAIRSS (Michael Spyrs, tenors, ķeltu vadonis), Gaelle ARKESA (Gaelle Arquez, mecosoprāns, saracēņu emīra meita), Žans Sebastiāns BŪ, (Jean Sebastian Bou, baritons, druīds, Fervāla audzinātājs Arfagārs), Elizabete JANSONE (Elizabeth Jansson, mecosoprāns, priesteriene Kaito), Latvijas Radio koris, Monpeljē-Oksitānijas Nacionālās operas koris un orķestris (Montpellier Occitanie National Opera Chorus&Orchestra), diriģents Mihaels Šēnvandts (Michael Schønwandt) koncertuzveduma ierakstā no Francijas Radio un Monpeljē festivāla Berlioza operā Le Corum, 2019.