Ļoti īsā laikā – gandrīz divos gados – Džakomo Pučīni pabeidza sen iecerētu darbu – viencēliena operu triptihu. Šāda operu cikla ideja vistiešāk  atbilst Pučīni muzikālā teātra koncepcijai  „Pārsteigt, aizkustināt un izklaidēt”. Šis operu trejlapis ir drāma „Apmetnis”, smeldzīgi liriska novele „Māsa Andželika” un asprātīgā satīra „Džanni Skiki”.

  Šo trīs operu pirmizrāde notika Ņujorkas Metropolitan operteātrī 1918. gada 14. decembrī un gadu vēlāk šis triptihs ar panākumiem tika izrādīts Romā.

Komiskās operas „Džanni Skiki” libretu veidojis Džovakīno Forcano pēc Dantes Aligjēri „Dievišķās poēmas„ motīviem. Tas  ir vispopulārākais viencēliens, kas publikas simpātijas iemantoja jau tūdaļ pat kā ieraudzīja skatuves gaismu. Pēc vēsturnieku ziņām Dante savā darbā aprakstījis reālu cilvēku vārdā Džanni Skiki. Viņš bijis Florences iedzīvotājs, pazīstams ar savu izveicību un viltību. Un no viņa izdarībām it kā esot cietusi arī Dantes sieva, kas bijusi mirušā Buozo Donato mantiniece, ar kura īpašumu tad veikli izrīkojies Džanni Skiki.   Pučīni operas varoņi pilnībā atbilst klasiskajiem del’artiskās komēdijas varoņu ampluā. Te atrodams gan izveicīgs varonis, gan iemīlējies pāris, gan radinieki, kas neļauj mīlētājiem palikt kopā.  

Operas darbība.

Ir 1299. gads, Florence. Rīta saules gaišie stari iespīd bagātnieka Buozo Donati mājas logos. Taču  Buozo guļamistabā deg sveces. Ap gultu, kurā novietotas mājas saimnieka mirstīgās atliekas, pulcējas viņa radi un mantinieki. Dzirdamas nopūtas un apslēpti šņuksti, bet prātā visiem tikai viena doma – kam mirušais novēlējis savas bagātības. Klīst baumas, ka savu īpašumu Buozo atstājis klosterim. Klātesošie prasa padomu mirušā sievas brālim – 70 gadīgajam Simonam, kurš tiek uzskatīts par ļoti gudru un pieredzējušu cilvēku.

Viņš uzskata - ja testaments glabājas pie notāra, tad ir slikti. Bet , ja tas atrodas tepat mājās, tad….Visi steidzīgi sāk meklēt dokumentu. To atrod jaunais Rinučo .Atšķirībā no pārējiem  mantiniekiem viņš vismazāk domā par naudu. Rinučo domas visu laiku saista tikai skaistule Laureta – Džanni Skiki meita. Taču radinieki neļauj viņam precēt nabadzīgo meiteni.

Baumas izrādās patiesas – Buozo patiešām visu savu īpašumu novēlējis klosterim. Radinieku sašutumam nav robežu .Viņi pēdējiem vārdiem noķengā nelaiķi. Bet ko darīt tālāk?  Ir tikai viens cilvēks, kas var palīdzēt, piedāvā Rinuči – un tas ir Džanni Skiki. Kas par to, ka viņš nav dižciltīgs, taču viņš ir ļoti gudrs, izveicīgs un viltīgs.  Bet te jau klāt ir arī pats Džanni kopā ar savu meitu Lauretu. Viņš ir gatavs palīdzēt. Vispirms viņš pavēl aizvākt mirušo un sveces un sakārtot gultu. Džanni lieliski prot atdarināt mirušā Buozo balsi. Tad vēl atliek tikai neliela pārģērbšanās, grims un – notāriem tiks nodiktēts jauns testaments. Taču viņš neaizmirst arī atgādināt par Florencē valdošo  likumu, pēc kura testamenta viltotājiem un viņu līdzzinātājiem par sodu tiek nocirsta labā roka un viņiu tiek padzīti no pilsētas.

Seko pārģērbšanās un Džanni liekas gultā. Ierodas notārs. „Mirstošais” vispirms anulē  visus savus agrākos rīkojumus un klosterim novēl piecus florīnus. Tad viltus Buozo visu savu bagātību novēl savam labākajam draugam – Džanni Skiki. Radiniekiem tas ir kā pērkona grāviens no debesīm. Dusmās viņi nezina kur likties, taču atklājot  krāpšanu, viņi parakstīs spriedumu arī paši sev. Kad notārs aiziet, radinieki neganti lādēdamies uzklūp „labākajam draugam,” nosaucot to par zagli, blēdi un laupītāju. Jaunizceptais Buozo mantinieks, izdzen visus radus no ”savas  mājas”.  Bet Rinučo un Laureta ir laimīgi. Tagad Laureta ir bagāta un Rinučo radinieki  vairs nevar pretoties viņu laulībām.

1958. gadā veiktā ierakstā piedalās - Tito Gobi, Viktorija de los Anhelesa, Anna Marija Kanali, Karlo del Monte, Klaudio Kornoldi, Anna Marija Kanali u. c., Romas operas koris un orķestris un diriģents Gabriēle Santīni.