Ciklā "Sestdienas vakars Operā" šoreiz Romualda Kalsona opera "Pazudušais dēls", kuru komponists uzskatīja par savu mūža darbu, jo pie tās ar pārtraukumiem strādāja apmēram 40 gadu garumā un pēdējo taktssvītru pielika 1996. gadā: tātad opera šogad svin 30. gadskārtu!

Opera "Pazudušais dēls" piecās ainās pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas radīta ar Ojāra Vācieša libretu - piecām poētiskām gleznām, ko sakārtojis, rediģējis un papildinājis režisors Jānis Streičs. Pirmizrādes priekšvakarā viņš rakstīja: "Man bija lemta tā laime un atbildība vienlaicīgi sadarboties ar diviem izcilākajiem latviešu literatūras gariem: ar Rūdolfu Blaumani un Ojāru Vācieti. Šo godu man uzticēja dzejniece Ludmila Azarova, jo vajadzēja sakārtot un pabeigt viņas vīra Ojāra jaunības dienās iesākto operas libretu. Tas bija aizraujošs darbs, kas lika izurbties cauri visiem dzejnieka sējumiem, lai trūkstošajam dramaturģijas materiālam piemeklētu Vācieša dzejas trāpīgumu un domas asumu. Vai pat lai aizvietotu viņa paša rindas ar vēlākos gados radītu daudz spēcīgāku dzeju."

Opera veidota pēc klasiskā numuru parauga; tā ar mīlestības piestrāvotiem un traģiskiem, dziļi personiskiem un izsāpētiem galveno varoņu dziedājumiem un turpat krāšņiem koriem, bakhanāliskām dzīru ainām atklāj kādu mūžsenu stāstu. Latviskās vides tuvais, vienkāršais skaistums ir fons traģēdijai, kas ir tikpat latviska, cik vispārcilvēciska.

Opera pirmizrādi uz mūsu operas skatuves piedzīvoja 1996. gada 2. oktobrī. Pirmuzvedumā Roplainis bija Aivars Krancmanis, Roplainiete – Karmena Radovska, Krustiņš – Miervaldis Jenčs, Ilze – Rudīte Ruško, Aža –Leili Tammele, Iņķis – Kārlis Miesnieks, Matilde – Ludmila Bora, Pauls – Andris Brambergs, Mikus tēvs – Ivars Krastiņš. Pie operas kora un orķestra diriģenta pults bija Aleksandrs Viļumanis, režisors bija Guntis Gailītis, bet scenogrāfs – Andris Freibergs.

Savukārt vēlāk, 2000. gada jūnijā, speciāli šī iestudējuma atjaunojumam, Ilzes lomu apguva un nodziedāt atbrauca viena no mūsu starptautiskajām operbalsīm, tobrīd jau Vācijā dzīvojošā Inga Kalna, pēc tam Rīgas Skaņu ierakstu studijā 2002. gada novembrī skaņu režisora Kārļa Piņņa vadībā notika operas ieraksts. Lomās bija Inga Kalna (Ilze), Miervaldis Jenčs (Krustiņš), Aivars Krancmanis (tēvs – Roplainis), Karmena Radovska (māte – Roplainiete), Dace Volfarte (Aža), Kārlis Miesnieks (Iņķis), Antra Bigača (Matilde), Andris Brambergs (Pauls), Ivars Krastiņš (Mikus tēvs). Iestudējumā piedalījās LNO koris un orķestris – arī Aleksandra Viļumaņa vadībā. Šo ierakstu arī klausāmies.

Operas "Pazudušais dēls" darbība risinās Latvijas laukos pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Pirmā aina

Roplaiņu, bagātu saimnieku, audžumeita Ilze mīl saimniekdēlu Krustiņu. Arī Krustiņš kopš bērnu dienām mīl Ilzi, taču pēdējā laikā draugs Pauls viņu pavedinājis dzeršanas netikumā.Māti tas neuztrauc, viņas mīlestība pret dēlu ir akla. Viņa negrib ticēt tam, ka ārprātīgā Aža sava dēla Reiņa nāvē vaino Krustiņu, kurš kopā ar Paulu dzērumā esot izraisījis traģisko nelaimes gadījumu. Aža stāsta visiem, ka Krustiņa krūtīs iesprostots melns gailis, kurš jāizlaiž brīvībā, jo tikai melnā gaiļa dziedāšana varot uzmodināt viņas Reini no nāves miega.Rīta agrumā, atgriežoties no nakts uzdzīves, Krustiņš paziņo Ilzei, ka esot dzēris saderināšanos ar krodzinieka meitu Matildi, par ko Ilze ir satriekta. Pēc ilgas prombūtnes negaidot mājās ierodas saimnieks Roplainis, kurš priecājas par topošo māju. Visi cer, ka Laimes māte sargās mājas pavardu.

Otrā aina

Izbrīnu un konflikta situāciju rada krodznieka Iņķa un viņa meitas parādīšanās, lai vienotos par gaidāmajām kāzām. Roplainis ir sašutis, jo viņš redz citas kāzas un padzen nelūgtos viesus. Trešā aina: Ārprātīgā Aža savā fantāzijā salmu kūli notur par savu mirušo dēlu un sarunājas ar to. Iztēlē atkal uzliesmo vīzija, kad sētā Krustiņš ar Paulu ratos ievedis asiņaino Reini. Roplainim jāizdibina, kas viņa prombūtnes laikā īsti noticis. No mātes to uzzināt neizdodas. Tēvs vēlas nokārtot dēla parādu Iņķim, nezinot, cik tas liels. Viņš taču pie tiesas zvērējis, ka krodziniekam nekad nav bijis un arī nebūs parādā. Krustiņš vilcinās ar atbildi, solot visu izstāstīt rīt. Pats Krustiņš cer uz brīnumu, bet tas nenotiek. Ko darīt? Šajā izmisuma brīdī atkal parādās Pauls ar aicinājumu bēdas slīcināt krogā. Krustiņš šoreiz atsakās. Vienīgi Ilzei viņš var atklāt patiesību- dzērumā kārtīs nospēlētas tēva mājas un vienīgais glābiņš esot kāzas ar izlaidīgo krogus meitu Matildi, tad parāds tikšot dzēsts. Māte nolād savu dēlu. Tāds ir pirmo trīs ainu jeb pirmo divu cēlienu saturs, un nu klausāmies Romualda Kalsona mūziku. Vēlreiz atgādinu lomu izpildītājus: Inga Kalna- Ilze, Miervaldis Jenčs- Krustiņš, Aivars Krancmanis- tēvs, Roplainis, Karmena Radovska- māte, Roplainiete, Dace Volfarte- Aža, Kārlis Miesnieks- Iņķis, Antra Bigača- Matilde, Andris Brambergs- Pauls, Ivars Krastiņš - Mikus tēvs, operas koris un orķestris, pie diriģenta pults- Aleksandrs Viļumanis.

Ceturtā aina

Pazudušais dēls Krustiņš meklē patvērumu krogā, kur viņu sagaida Matilde. Iņķis vinnē, tad paspēlē un pieprasa no Krustiņa parādu. Krustiņam nav nedz naudas, nedz māju. Izlīgsti ar večiem, un kāzas ar Matildi!- tāds ir Iņķa padoms. Ilze meklē krogā Krustiņu, Matilde pierunā dzērājus Ilzi izsmiet. Krustiņš pārtrauc ņirgāšanos! Iņķis ies līdzi Krustiņam ar visiem vekseļiem. Krustiņam jāprec Matilde. Ilze pārdzīvo Krustiņa nodevību, bet Pauls ir tas, kas atrod izeju - kāršu spēlē jāatgūst zaudētais. Vajadzīga nauda tikai iesākumam…. Tās nav. Pauls pierunā Krustiņu slepus paņemt vecāku naudu un nākamajā rītā pēc vinnesta to atkal atlikt atpakaļ. Krustiņš, zinādams, ka tēvs aizbraucis uz pagastmāju, klausa padomam.

Piektā aina

Roplaiņu mājā visi gatavojas iet pie miera, Mikus tēvs skaita lūgšanu. Gaidāma nemierīga nakts. Negaisa tuvums licis arī saimniekam pārrasties mājās agrāk. Slapstīdamies kā zaglis, nāk Krustiņš, lai paņemtu vecāku naudu. Bet tiklīdz nauda viņam ir rokās, uzbrūk Aža. Troksnis uzmodina tēvu, Krustiņš bēg. Tēvs, noturēdams to par zagli, šauj. Krustiņa pēdējie vārdi: "Piedod, Ilzīt, es gribu neiespējamo, lai pēc manis paliek slieksnis, noberzts balts. Mana vaina, vislielākā vaina- tā izskan nožēlas pilnā atziņa. Bet pāri tam Ažas pravietojuma savdabīgs triumfs: nu mūsu abu dēli mājās, pazudušie… Melnais gailis ir dziedājis! Dēli ir atgriezušies mūža mājās. Tāli pērkoni rūc, tāli zibeņi šķīst, un pēc negaisa nakts, vai tu dzirdi, vai tu jūti - smaržo mierīgais vasaras rīts."

Šis dziedājums, skanot ievadā un izskaņā, ietver operu, vēstot, ka tā bijusi tikai viena traģiska dzīves lappuse kādā latviešu lauku sētā. Bet varbūt, ka tajā saskatāmi dziļāki vispārinājumi, likumsakarības, nolemtība?