Pirms Jāņiem atvēršanas svētkus piedzīvoja grāmata "Rihards Vāgners un Rīga", ko sastādījis muzikologs Guntars Pupa un kuras saturu veidojusi pieredzējušu muzikologu komanda – Lolita Fūrmane, Arnolds Klotiņš, Jānis Torgāns, Liene Jakovļeva, Ilona Breģe un citi. Teksti papildināti ar Latvijā agrāk nepublicētiem vizuālajiem materiāliem.

Šis ir izcilā vācu komponista 210. jubilejas gads, un grāmata pievēršas viņa attiecībām ar Latviju un Rīgu.

Vāgneram bija tikai 24 gadi, kad 1837. gadā viņš, parādu mākts, uzņēmās kapelmeistara pienākumus Rīgas Pilsētas teātrī un palika tur līdz 1839. gada jūlijam, kad kopā ar sievu Minnu un ņūfaundlendiešu sugas suni devās plašajā pasaulē. Vāgneru uz Rīgu uzaicināja teātra direktors Karls fon Holtejs.

Diemžēl fon Holteja un komponista ceļi šķīrās: iespējams, greizsirdības, iespējams, – citu iemeslu dēļ. Vāgneru gaidīja grandiozi plāni un ieceres. Taču bija arī būtiskas lietas, ko viņš paņēma līdzi no Rīgas.

Grāmata "Rihards Vāgners un Rīga" ir mēģinājums secīgi atsegt ar Rīgu saistīto komponista dzīves un radošās darbības ceļu.

Piedāvājot vēl gluži karstu ierakstu no Cēsu Mākslas festivāla, kura ietvaros 29. jūlijā koncertzālē "Cēsis" Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā izskanēja Riharda Vāgnera operas "Zīgfrīds" koncertuzvedums, vienā no diviem operas starpbrīžiem Maruta Rubeze uz sarunu aicinājusi grāmatas sastādītāju Guntaru Pupu...

***