Mūslaikam raksturīgajos dekonstruētajos inscenējumos ir muļķīgi uz operas skatuves gaidīt dabas ainavas un pārdabiskā attēlojumus. Krievu režisora Dmitrija Čerņakova Vāgnera operas variantā nav nedz jūras, nedz kuģu vai pat jūrnieku pazīmju, lai gan vārdos un mūzikā tie tiek attēloti.

Krievu režisors plašāk pazīstams ar savu alternatīvo skatījumu zināmiem klasiskiem darbiem.

"Klīstošajā holandietī" Čerņakovs skatītājus iepazīstina ar nelielu kopienu, kura dzīvo identiskās, glītās, modernās kastīšu mājās. Uz skatuves ir arī ekrāns, kurš vēsta, ka skatītāji tūdaļ vēros kā "H" novēloti atgriežas mājās - "H" nebūt nav kafkisks tēls, bet gan tas pats holandietis.

Jau uvertīras laikā skatītāji tiek iepazīstināti ar "H" māti, taču drīzu vien viņa izdara pašnāvību. Šajā iestudējumā holandieša mērķis nav meklēt atpestošu sievišķo pielūgsmi, kas izglābs viņa nolādēto dvēseli. Viņa mērķis ir šausminoši atriebties sabiedrībai, kas ir atbildīga par viņa nožēlojamo stāvokli. Operas noslēgumā holandietis kopā ar savu svītu kļūst vardarbīgi, nošaudami trīs pilsētniekus un aidzedzinot pilsētas ēkas. Šeit nav ne mazākās runas par labošanos, atbrīvošanos vai pestīšanu.

Kāds recenzents saka, ka "varbūt šim nevajadzētu būt pirmajam operas režijas ieteikumam kādam, kurš Vāgnera "Klīstošo holandieti" tik labi nepazīst, jo tajā ir pārāk daudz Čerņakova un pārāk maz Vāgnera. Taču šis iestudējums pavisam noteikti ir aizraujošs ceļojums līdzās Vaģnera raksturīgajām tēmām, un tam īpaši vajadzētu patikt tiem, kuri šo Vāgnera operu pārzina pietiekami labi un kurus aizrauj šodienīgi teatrāli piedzīvojumi".

Operas tēmu iedvesmojis paša Vāgnera piedzīvojums. Divus gadus vadot Rīgas operas teātri, viņš uzkāpa uz kuģa, lai izvairītos no neatmaksājamiem parādiem un sāktu dzīvi no jauna Parīzē, kur cerēja uz lielākiem panākumiem.

Pa ceļam sliktie laikapstākļi kuģi iedzina Norvēģijas fjordā ar tādu niknumu, ka Vāgnera prātā dzima opera ar, kā pats komponists sacījis - "īpatnēju, dīvainu krāsojumu, kādu to varēja dot tikai mani jūras piedzīvojumi".

Šīs reizes ierakstā - Baireitas patentētā operas viena cēliena versija bez starpbrīžiem, lai gan pats Vāgners to nekad nebija akceptējis.

Iestudējumā piedalās:

Ēriks Katlers (Eric Cutler, tenors) - Ēriks
Elizabete Teige (Elisabeth Teige, soprāns) - Zenta
Georgs Cepenfelds (Georg Zeppenfeld, bass) - Dālands
Tomass Johanness Maijers (Thomas Johannes Mayer, bass) - Holandietis
Baireitas festivāla koris, diriģents Eberhards Frīdrihs (Eberhard Friedrich)
Baireitas festivāla orķestris, diriģente Oksana Ļiņiva (Oksana Lyniv)