"Klasika" raida Riharda Vāgnera ilgus gadus lolotās operu tetraloģijas "Nībelunga gredzens" noslēdzošās operas "Dievu mijkrēslis" koncertatskaņojumu, kas 3. augustā Cēsu Mākslas festivāla ietvaros izskanēja koncertzālē "Cēsis". Klausītāju vidū – arī komponists Pēteris Vasks.

Maruta Rubeze: Pēter, ko tev nozīmē Vāgners?

Pēteris Vasks: Viens no manas dzīves lielākajiem piedzīvojumiem un  notikumiem atgadījās 1958. gada rudenī, kad

pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara okupētajā Latvijā tika iestudēta Vāgnera opera, un tas bija "Tanheizers", uz kuru ar visu ģimeni atbraucām no Aizputes. Pirmoreiz mūžā biju operā! Tajā brīdī sapratu, ka nekā dižāka par mūziku pasaulē nav un visa mana dzīve visupirms piederēs mūzikai...

Joprojām esmu milzīgs Vāgnera fans. Kur vien iespējams, braucu viņu klausīties... 

Mana vismīļākā Vāgnera opera ir "Valkīra", sevišķi pirmais cēliens. Paradīzes mūzika! Nekā skaistāka nevar būt. Vāgners ir okeāns, un viņa operas nevajag mēģināt iestudēt scēniski, ar režiju, viņu vajag vienkārši dziedāt koncertizpildījumā – tā, kā tas tiek darīts šeit, Cēsīs. Drusciņ kāds apgaismojums, kaut kas mazliet, bet lai visi stāv un dzied – tas ir tik brīnumskaisti. Kas var būt skaistāks par Vāgneru...