Pēc garākas pauzes "Klasikā" atgriežas kultūrpētnieka Denisa Hanova raidījumi par operas kultūrvēsturi. Šoreiz – pavisam citā formātā.

"Mūsu sarunas kļūs īsākas, kompaktākas un mazliet savādākas," uzsver Deniss Hanovs. "Tāpēc arī šim ciklam ir jauns nosaukums, kas ņemts no populāras itāļu dziesmiņas ar refrēnu "Parole, soltanto parole, parole tra noi" jeb "Vārdi, tikai vārdi ir starp mums". Tā 1972. gadā dziedāja Mina un Alberto Lupo. Viņa – vīlusies mīlā, viņš – lūdzot viņu uzklausīt, apzinoties, ka netiks saprasts. 

Tātad – starp cilvēkiem kā sienas, kā barjeras ir vārdi: vārdu kaudzes, vārdu kalni, dziļas vārdu bedres.

Itāļu duets turpināja itāļu operas pamattēmu – traģiskās mīlas bojāeju, nespēju vienu otram saprast. 20. gadsimta septiņdesmitajos gados šis temats tika izdziedāts vieglu skumju un noguruma gaisotnē."

Vārdi savulaik bija būtisks operas mākslas elements. Vārdi, tērpti libreta tekstā, ilgstoši bija pat svarīgāks operas veiksmes faktors nekā notis. 18. gadsimta intelektuāļus plosīja strīdi par to, kas ir svarīgāk – vārdi vai mūzika operas tekstā.

Labs librets bija arī operas komerciālas veiksmes stāsts, bet neizdevies librets operas pirmizrādi lēma skaļam fiasko.

Raidījumu ciklu "Parole, parole, parole" atklāj 19. gadsimta romantiskās operas ģēnijs Džuzepe Verdi. Arī viņš labi apzinājies, ko nozīmē labs libretists, tātad – labs dzejnieks, kas spēj savienot drāmu un tās spriedzi ar skaidru, emocionāli dziļu libretu. Ar skatuviski izteiksmīgiem vārdiem Verdi sarakstē ar draugiem un kolēģiem skaidroja, kā viņš sasniegtu operas dramatisko efektu teksta izklāstā mūzikā. 

Cikla "Parole, parole, parole" pārraidēs pievērsīsimies tieši libretam, kas vairāku faktoru dēļ atrodas it kā ēnā," atklāj Deniss Hanovs. "Mēs atpazīstam operu melodijas, varam dungot tām līdzi, braucot ar auto, bet – par ko viņi tur īsti dzied?

Kāpēc vārds satriec varoni un var pat apturēt āriju? Kāpēc strīds viena vārda dēļ pārtop par muzikālo traģēdiju? Kā, uzzinot libreta tekstu, mēs varētu mainīt savus priekšstatus par operas tēliem un sižetu kopumā? Varbūt vairāk, skaistāk, dziļāk, cēlāk ciestu un justu līdzi varoņu likteņiem? Daudz jautājumu, uz kuriem mēģināsim kopīgi rast atbildes.

Sākumā ienāksim partitūras pasaulē, izlasot tekstu, izprotot to, un tad no jauna noklausīsimies tik ierasto un pat mazliet "novalkāto" āriju vai duetu, vai arī kādu konkrētu fragmentu. Pa ceļam paši lemsim, kā to visu uztversim.

Šis raidījumu cikls būs dialogs. Iespējams, mēs savādāk uztversim gan Violetas, gan Džildas un donnas Elvīras, vai pat lēdijas Makbetas emocijas un likteņus."

Un sākam ar visu laikmetu hitu: Verdi operas "Traviata" kurtizānes Violetas Valerī pirmā cēliena četru daļu āriju, kas sākas ar rečitatīvu "Dīvaini", kam seko Cantabile daļa "Varbūt tas ir viņš?", bet pēc Tempo di mezzo seko ugunīgi izmisīgā daļa "Vienmēr brīva".