Ir saulgriežu laiks, kura sestdienas opervakarā, šķiet, nav iederīgākas operas par Alfrēda Kalniņa "Baņutu"...

Pirmās latviešu nacionālās operas darbība notiek katram latvietim tik zīmīgajā un ar maģisku spēku senajos latviešu ticējumos apveltītajā laikā, kad saule uzkāpusi savā visaugstākajā punktā, kad nakts ir visīsākā un daba ir savā pilnbriedā. Kad katrai zālītei piedēvēts dziedinošs burvju spēks, un kad vienīgo nakti visā gada ritumā uzzied paparde.

No Latvijas Radio zelta fondiem klausāmies Alfrēda Kalniņa operu "Baņuta", ko 1976. gadā ieskaņojuši tā laika izcilākie dziedātāji, koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Aleksandra Viļumaņa vadībā.

Paies vēl trīs gadi, un Kārļa Liepas režijā ar Artura Lapiņa dekorācijām "Baņuta" sāks savu septīto dzīves apli kopš tās pirmizrādes 1920. gadā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Tad vēl būs slavenais brīvdabas iestudējums Zosēnos režisora Gunta Gailīša vadībā 1999. gadā, un operas autoru simtgadei veltīts koncertuzvedums Latvijas Nacionālajā operā ar Zigrīdu Krīgeri titullomā.

Pirms klausāmies "Baņutu" ar 70. gadu operskatuves zvaigznēm, kopā ar režisoru Gunti Gailīti, kurš sava vectēva brāļa, "Baņutas" libretista Artūra Krūmiņa dzimtajās mājās Skrāģu krogā Zosēnos iekārtojis operas "Baņuta" muzeju, izstaigājam "Baņutas" vēsturiskās takas...

Bet par to, kā Alfrēda Kalniņa "Baņuta" padomjlaikos nokļuva Amerikā, koncertuzveduma veidā izskanot Ņujorkas slavenajā Kārnegī zālē, atmiņās dalās diriģents Andrejs Jansons.

Savukārt diriģents Aleksandrs Viļumanis savu roku pielicis pie visiem turpmākajiem "Baņutas" iestudējumiem un atskaņojumiem Latvijā...