Kundrijas lomu Riharda Vāgnera operas "Parsifāls" koncertatskaņojumā koncertzālē "Cēsis" atveidoja zviedru mecosoprāns Martina Dike, kas pasaules slavu iemantojusi ar Riharda Vāgnera operlomu interpretācijām un ir pazīstama arī Latvijas klausītājiem – viņa bijusi Frika Vāgnera operu “Reinas zelts” un “Valkīra” uzvedumos Latvijas Nacionālajā operā, kā arī dziedājusi Brangēnu operas “Tristans un Izolde” koncertuzvedumā Cēsīs 2022. gadā Andra Pogas vadībā.

Martinai Dikei Maruta Rubeze jautāja, kas ir grūtāk: dziedāt vai smieties?

Martina Dike: "Smieties uz skautves nav grūti. Bet ir grūti smieties neietekmējot balss saites. Dziedāt ir daudz grūtāk.

Vai smiešanās ir ierakstīta partitūrā?

Jā, smiešanos un kliegšanu Vāgners ļoti precīzi ierakstījis partitūrā. Varbūt esmu te mazliet piedāvājusi savu versiju, bet partitūrā nereti rakstīts: viņa par kaut ko sūdzas un galu galā kliedz. Agrāk nebiju to visu darījusi, bet tagad esmu. Man vajadzētu kliegt arī 3. cēlienā, bet varbūt mazliet pietaupīšu balsi.

Kundrija ir kā tāda burve, otrajā cēlienā viņa ir pavedinātāja,  bet pirmajā un trešajā - redzam citas šķautnes. Ļoti dīvaina būtne.

Klingzors valda pār viņas prātu, tāpēc viņa nav brīva savā domāšanā. Viņā ir gan labais, gan ļaunais. Bet, kad viņa kļūst dusmīga, tad nav apstādināma. Es teiktu, ka Kundrija ir visai traka. Viņas partija nav īpaši melodiska, to dziedāt ir grūtāk, nekā varētu šķist. Nav nemaz viegli apgūt šo nošu materiālu. Vāgnera mūziku es gan mīlu, gan arī nīstu. Jo tā gluži vai inficē smadzenes. Es tieši tikko domāju, ka pēc koncerta nākamā dienā vajadzēs vienkārši paskatīties kādu komēdiju, jo smadzenēm vajag atslodzi.

Tas ir tas skaistākais un  vienlaikus arī grūtākais Vāgnera mūzikā, no tās nevar tikt vaļā, tā pārņem tevi visu. Un strādājot pie šī darba mēs visi esam kā tādā vienā burbulī.

Šoruden dziedāšu vēl vienu Vāgnera lomu - Otrūdi "Loengrīnā" Zviedrijā, Malmes operā. Pagaidām ar Kundrijas lomu man nav tālāko plānu, tad jau redzēs, kā būs. Bet esmu ļoti priecīga par iespēju dziedāt šeit Cēsīs. Un priecājos arī, ka šo lomu tik ilgi atliku, jo jutu, ka tā prasīs daudz. Pievērsos šai lomai īstajā laikā. Priecājos, ka varu šeit Kundri pirmoreiz dziedāt, man patīk Rīga un Cēsis, cilvēki šeit ir ļoti jauki.