Laikraksta The New York Times kritiķis Džošua Barons par Kšištofa Penderecka operas "Velni no Ludēnas" jauniestudējumu Bavārijas Valsts operā raksta šādi: ""Velni no Ludēnas" ir 1969. gada darbs, kuru krietni vieglāk ir novērtēt kā māksliniecisku un profesionālu meistardarbu, nekā iemīlēt. Un ne jau mūzikas valodas dēļ - tas ir sava laika avangardiskākais produkts -, bet gan satura dēļ, kas ir nesaudzīgs ieskats cilvēces baiļu un ļaunuma potenciālā."

Savas operas libreta pamatā Kšištofs Pendereckis aizņēmies Aldusa Hakslija grāmatu ar tādu pašu nosaukumu, kas ir diskursīvs romāns par 17. gadsimta notikumiem Sv. Ursulas klosterī, kurā mūķenes nonāk dēmonisku spēku varā.

Pendereckis, kurš reiz iesaukts par "klasiskās mūzikas terora dzejnieku", savā operā izmanto šausmu filmām cienīgu materiālu. Ir zināms, ka Penderecka mūzika ir kļuvusi par nozīmīgu Deivida Linča filmu daļu un ir skanējusi tādās klasiskās šausmu žanra filmās kā "Eksorcists" (The Exorcist) un "Mirdzums" (The Shining).

Operas mūziku Pendereckis ieskāvis milzīgā orķestrī un korī, taču šos lielumus izmanto pārdomāti, vadoties ne tik ļoti pēc dramatiskā impulsa, kā sakrālās un profānās atmosfēras. Viņa radošums un atļaušanās mūzikā ir kas patiesi interesants un augstu novērtējams.

Libretā rodams daudz tāda, kas rezonē arī ar šodienas cilvēku. Mēs visā pasaulē esam redzējuši pūļa destruktīvo spēku gan klātienē, gan sociālajos tīklos, un to, kā bailes var tikt izmantotas politisko ērtību labad.

Kšištofa Penderecka operas "Velni no Ludēnas" iestudējumā Bavārijas Valsts operā piedalās Aušrine Stundīte (soprāns), Urzula Hese fon den Šteinena (mecosoprāns), Nadežda Guļitska (soprāns), Lindsija Ammana (mecosoprāns), Martins Vinklers (bass), Endrū Heriss (bass), Ulrihs Ress (tenors), Kevins Konerss (tenors), Johens Kupfers (baritons), Bavārijas Valsts operas koris un orķestris, pie diriģenta pults - Vladimirs Jurovskis.

Saturs

Francija, 1634. gads. Šis ir kardināla Rišeljē valdīšanas laiks, kad franču zeme kļuva par politisko un reliģisko strīdu perēkli. Priesteris Grandjē ir kļuvis nepopulārs vietējo varas iestāžu vidū savu politisko uzskatu, kā arī bēdīgi izklaidīgās uzvedības dēļ. Sv. Ursulas klostera mūķenes, kuru galvenā māsa ir Žanna, izrāda dēmonisku spēku pazīmes un apsūdz Grandjē seksuālā pārkāpumā. Priesteris tiek arestēts, un tiek atklāta papildu informācija par viņa pagātnes uzvedībām, jo mūķenes tiek spīdzinātas eksorcisma procesa laikā. Arī Grandjē tiek pakļauts spīdzināšanai, taču viņš atsakās atzīties. Neskatoties uz to, ka pret viņu nekādu būtisku pierādījumu nav, viņš tiek notiesāts uz nāvi.