Sestdienas vakars Operā – šoreiz Jāņu noskaņās!

2019. gada 26. septembrī Latvijas Nacionālajā operā notika Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" atgriešanās uz skatuves jaunā režijā, jaunā skatuves ietērpā un jaunā laikmetā! Tiešraidē šo skaisto notikumu piedāvāja "Klasika", un nu ierakstā to piedāvājam noklausīties Jāņu priekšvakarā. Operas pamatā – ar Raiņa tekstiem veidotais Imanta Ziedoņa librets.

Šī iestudējuma režisore – Laura Groza, scenogrāfs – Miķelis Fišers, tērpu māksliniece – Kristīne Pasternaka, bet muzikālais vadītājs un diriģents – Mārtiņš Ozoliņš. Lomās: Tots – Raimonds Bramanis, Lelde – Marlēna Keine, Trejgalvis – Jānis Apeinis, Kungs – Krišjānis Norvelis, Aklais – Rihards Mačanovskis, Ragana – Ilona Bagele, Klibais – Rinalds Kandalincevs, Zemgus – Juris Ādamsons, Zemesvēzītis – Laura Grecka, Meitas māte – Evija Martinsone, Dēla māte – Andžella Goba, Vagars – Guntars Ruņģis, Velnēns – Mihails Čuļpajevs, Bluķakāja – Kalvis Kalniņš, zēns – Lūkass Kalniņš. Izrādē piedalās Latvijas Nacionālās operas koris un Latvijas Nacionālās operas orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

Lūk, ko tās veidotāji rakstīja par iestudējuma ieceri: "Raiņa "Spēlēju, dancoju" vēsta par liesmojošu enerģiju, kas modina un, uzveicot ļaunumu, ved uz gaismu.

Imanta Ziedoņa un Imanta Kalniņa opera bija enerģijas lādiņš savulaik, nu spēlmanis Tots ierodas, lai pārmaiņas piešķiltu mūsdienu sabiedrībā. Ne vairs ārējais ienaidnieks Kungs izsūc trīs dzīvības asins lāses. Vienaldzība un kūtrums ir tas, kas iznīcina ar lēnu gruzdēšanu.

Tots ir savējais svešais, kurš nāk no tālienes un ar savu mūziku aizdedz ilgas pēc nezināmā. Spēlmanis atraisa zemes un pazemes spēkus, anarhistiski jaucot kopā laicīgo ar pārlaicīgo. Ar viltu un asprātību viņš atgūst nolaupīto Leldi un liek ugunij skriet cauri vecajai Velnu rijai. Es nu būšu pretvelns, pretdievs, pretcilvēks, kvēli pauž Tots. Viņš plosa pasauli, lai to pārradītu un apvienotu."

Iestudējuma darbība risinās Rīgas pilī 2013. gada 20. jūnijā – vasaras saulgriežos – ēku piemeklējušā ugunsgrēka un vēlāko pils atjaunošanas darbu laikā. 

Operas "Spēlēju, dancoju" iestudējums ieguva "Lielo mūzikas balvu 2019" kategorijā "Gada uzvedums" un Sabiedrisko mediju balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Mūzika".

1. cēliens

Daugavmalā pie Rīgas pils tiks svinētas Leldes un Zemgus kāzas. Neaicināti ierodas ķekatnieki – spēlmanis Tots, Ragana, Aklais un Klibais. Tota dziesma Leldē raisa nepieredzētu brīvības sajūtu un dzīvesprieku. Ragana, pareģojot nākotni, redz draudus Leldei. Kāzu ceremonijas laikā neredzams ierodas vecais Kungs, kurš laupa Leldes trīs dzīvības asins lāses. Tota koklei pārtrūkst stīgas, Rīgas pilī sākas ugunsgrēks.

Kāzu svinības ir pārtrauktas, arvien spēcīgāk plosās uguns. Zemgus apraud zaudēto Leldi. Sērojošais Tots pieprasa Zemes mātei atdot meiteni. Atskan Zemes mātes pārstāvja Zemes vēzīša balss, kas vēsta par dziesmas spēku cīņā ar ļaunumu. Viņš kā atbalsta apliecinājumu pasniedz saknītes stīgu Tota koklei. Atskan mirušo balsis, kas lūdz Totam līdzās Leldes atgūšanai cīnīties arī par viņu piemiņu un mieru, ko traucē velnu sagādātās ciešanas. Balsis un pagātnes vērtības pārstāv krājuma glabātājas no vēstures muzeja, kas atrodas Rīgas pilī. Tots noskaidro, ka Leldes dzīvību var atgūt ar miroņsvecītes palīdzību, turklāt Kungam ir jāatņem trīs Leldes asins lāses.

2. cēliens

Velnu nakts Rīgas pils izdegušajā Sūtņu zālē. Ierodas Tots un atrod gulošo Kungu, kurš noreibis no Leldes asinīm. Uzdodoties par mironi, Tots kopā ar Kungu pamodina velnus, kuri ieperinājušies Rīgas pilī. Spēlmanis ar asprātībām izklaidē velnus un raganas, iegūstot velna asti par stīgu. Kokle skan arvien pilnīgāk, apvienojot dažādu pasaules daļu skanējumu. Tots atrod gulošo, bezspēcīgo Leldi, pār kuru velniem vēl nav pilnas varas, jo tā ir viņas pirmā nakts pazemē. Lelde viņam dāvā savu matu par stīgu. Tots velniem viltīgi apsola sarīkot Kunga un Leldes kāzas, lai izvilinātu no Kunga Leldei nolaupītās asins lāses. Aizrauti ar Tota izdarībām, velni un raganas izrauj no Kunga miroņa dzīslu koklei par stīgu un atņem Leldes trīs asins lāses, kuras izlīst un iesūcas zemē.

Tota dziesma saviļņo galveno velnu Trejgalvi, kurš atpazīst spēlmanī savu pazudušo dēlu un piedāvā Totam pārmantot velnu valstību. Tots atsakās no piedāvājuma. Viņš apliecina savu aicinājumu apvienot pasaules zemākos slāņus ar augstākajiem. Tots sauc palīgā mirušos, kas viņam dod miroņsvecīti. Tots uzveic velnus, padzen tos un var atgūt Leldi. Taču miroņsvecīte nav dota tikai Leldes glābšanai, Totam ar to jāieved tagadnē un nākotnē mirušo piemiņa.

3. cēliens

Rīts Rīgas pilī, kurā sākušies rekonstrukcijas darbi. Ķekatnieki stāsta par pagājušās nakts notikumiem. Tots atved Leldi un aizdedz miroņsvecīti, kuras liesmas gaismai jāsastop saules gaisma, lai ļautu mirušajiem dusēt mierīgi un atdzīvinātu Leldi. Saule aust, mirušie pateicīgi atvadās, bet Lelde nespēj atmosties. Zeme un mirušie trīs naktī izlijušās asins lāses ir paņēmuši sev. Kādam jāupurējas, lai Lelde dzīvotu. Kad Zemgus nespēj to paveikt, Tots pārvar sevi, upurējas un atdod Leldei savas asins lāses. Lelde atdzīvojas un pārņem izskanošo Tota dziesmu. Tots mirst. Zemes vēzītis apliecina, ka spēlmanis ir svēts un turpinās dzīvot mūžīgi.