Slovēnijas Nacionālā teātra Lielajā zālē Mariborā 13. martā bez klātienes skatītājiem, taču Facebook videoversijā  un Eiroradio tiešraidē, notika Gaetāno Doniceti komiskās operas "Pulka meita" atjaunojuma pirmizrāde. Notikums Slovēnijā jo lielāks tālab, ka uz Slovēnijas operskatuvēm šī opera iestudēta vienu vienīgu reizi 1878. gadā, tātad pagājis vairāk nekā 140 gadu, lai opera šeit atkal atdzimtu. Un šoreiz - pasakas veidolā ar pasaku ilustrācijām līdzīgu scenogrāfiju ar zīmētām eglēm, mākoņiem un bagātnieku nama interjeru.

Solisti - Petija Ivanova, Martins Sušniks, Jaki Jurgecs, Irena Petkova u. c., Mariboras operas kori un orķestri diriģē Saimons Robinsons.

Operas 1. cēliena satura atstāsts
Operas darbība notiek Tirolē 19. gs sākumā. Marķīze fon Birkenfelde kopā ar pils pārvaldnieku Ortenzio,  glābjoties no kara briesmām bēg, taču, kā par nelaimi, ieradušies nelielā šveiciešu ciematiņā, Tiroles kalnos, viņi ietiek pašā apšaudes karstumā. Pēkšņi viss noklust. Ar ziņu, ka ienaidnieks sakauts un marķīze var atgriezties pilī, ierodas vietējie zemnieki, kas vērojuši kauju no kalna. Parādās Savojas grenadieru pulka seržants Silpiss un kopā ar viņu skaistā, bet mazliet kareivīgā meitene Marija. Viņa uzaugusi pulkā, kareivju vidū un ir viena no „savējiem.” Pirms 18 gadiem seržants Silpiss meiteni, vēl pavisam mazu, atradis pamestu kaujas laukā. Tagad viņa izaugusi un kļuvusi par karavīru mīluli. Karavīri, protams, neko nezina par meitenes ģimeni, bet seržants Silpiss  joprojām glabā vēstuli, ko toreiz atradis pie bērna. Un vēstulē rakstīts, ka meitene jāatdod marķīzes fon Birkenfeldes apgādībā.
Pēdējā laikā Marijā jaušamas tādas kā skumjas. Silpiss viņai pārmet, ka meitene no saviem audžutēviem kaut ko slēpjot. Taču Marija ir iemīlējusies! Viņa Silpisam atklāj, ka mīlot jaunekli, kurš viņu paglābis no iekrišanas aizā, kad viņai aizas malā paslīdējusi kāja.
Tuvumā dzirdami skaļi saucieni. Parādās bariņš karavīru, kuri sagūstījuši jaunu puisi. Tas taču ir viņš! – jauneklis, par kuru Marija nupat ir stāstījusi!  Viņš aizturēts it kā par spiegošanu, taču nometnē viņš gribējis iekļūt, lai sastaptu Mariju! Tūlīt, tūlīt Tonio tiks izpildīts sods, viņa acis ir aizsietas, nometnē valda uztraukums… Bet Marija, pazinusi Tonio, lūdz saviem pulka biedriem atbrīvot cilvēku, kurš viņai ir izglābis dzīvību! Tonio nekavējoties tiek atbrīvots.
Tikmēr marķīze fon Birkenfelde pagājusi maliņā, sarunājas ar seržantu Silpisu. Viņa tam atklāj, ka bijusi slepeni saderināta ar Savojiešu kapteini Robertu.  Kapteinis kritis kaujā, bet viņu kopīgā meitiņa Marija – kalnos pazudusi! Tātad izrādās, ka Marija ir marķīzes meita. Māte viņu grib ņemt pie sevis, taču negrib atklāt meitas dzimšanas noslēpumu. Viņa uzdosies par Marijas tanti. Silpiss ir sarūgtināts, jo viņu skumdina šķiršanās no Marijas.
Pa to laiku Tonio ir atradis kaprāli un lūdz viņam atļauju kļūt par grenadieru pulka kareivi. Viņš tik ļoti mīl Mariju, ka vēlas viņu apņemt par sievu. Lai sevi apliecinātu un iekarotu Marijas sirdi, Tonio gatavs nodziedāt deviņus augstos „do!” Pēc tāda priekšnesuma audžutēvi ir ar mieru, bet Silpiss pavēsta, ka pulkam vairs nav nekādu tiesību lemt par Marijas likteni, jo viņai ir atradusies radiniece. Marija dosies pie marķīzes fon Birkenfeldes. Gan Marija, gan Tonio to uzzinot ir satriekti. Un līdz ar vieniem skumst arī visi brašie Savojiešu pulka grenadieri.
Lomu parādīšanās secībā dzirdēsim marķīzi fon Birkenfeldi: viņas lomā būs soprāns Irena Petkova,  pils pārvaldnieku Ortenzio atveidos bass – Dušans Topolovecs, seržants Silpiss – bass Jaki Jurgecs, Marijas lomā – soprāns Petja Ivanova,  bet Tonio atveidos tenors Martins Sušniks. Mariboras operas kori un orķestri diriģē  Saimons Robinsons.Operu dzirdēsim franču valodā ar runātiem dialogiem slovēņu valodā
 
Operas 2. cēliena satura atstāsts
Ir pagājis gads, kopš Marija dzīvo fon Birkenfeldu pilī. Taču tik jestrai meitenei kā Marijai pilī ir garlaicīgi: - labas manieres un smalki ļaudis, bezrūpība un apkalpošana.  Pēc pilī pavadīta gada, marķīze nolēmusi Marijas sociālo stāvokli nostiprināt un izprecināt viņu bagātam un pazīstama grāfam. Vienīgā aizķeršanās varētu būt Marijas iespītēšanās, jo Marijai netīk aristokrātu augstprātīgums,  viņa bieži atceras piedzīvojumiem bagāto dzīvi grenadieru pulkā. Varbūt marķīzei parunāt ar Silpisu? Maija viņu gan varētu paklausīt! Vecais seržants karā kļuvis par invalīdu un tagad kalpo Birkenfeldu pilī. Silpiss ir gatavs izpildīt marķīzes vēlēšanos, jo domā, ka laulības viņa mīlulei Marijai nesīs laimi. Marijai tiek pavēstīts, ka šovakar tikšot piegādāts laulību līgums, kas meitenei būs jāparaksta. Sabrauks viesi, un Marijai būšot jānodzied  arī kāda franču romance. Bet pirms uzstāšanās vajadzētu to izmēģināt. Marķīze apsēžas pie klavesīna, Marija sāk dziedāt un…pēkšņi, aizdomājusies, pāriet uz Savojas pulka marša dziesmu. Silpiss, aizrāvies, Marijai piebalso. Marķīze sadusmojas un aiziet. Pa to laiku Birkenfeldu pilī ieradies Savojas pulks un grenadieru vidū arī virsnieks Tonio. Marija līksmi metas pie viņa. Meitene ir pārliecināta, ka tagad gan neviens viņu nepiespiedīs precēties ar grāfu! Pilī ierodas viesi. To vidū – līgavaiņa uzticības persona hercogiene fon Svingena. Viņai līdzi arī notārs. Viss ir sagatavots līguma parakstīšanai, bet Marija atsakās to darīt. Tad nu marķīze atklāj, ka patiesībā Marija ir viņas meita. Un mātes griba Marijai ir svēta… Tonio kvēli lūdz nesteigties ar precībām. Marija ir nelaimīga. Un, redzot meitas ciešanas, marķīze paziņo, ka tomēr salaulās viņu ar cilvēku, ko meita pati izvēlējusies. Viņa savieno Marijas un Tonio rokas.