Egils Siliņš par ekstrēmo "Dēmonu" Barselonā: Dziedāt bija ļoti grūti, bet izskatījās labi

Pasaulslavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš šobrīd aizņemts Vāgnera operas "Parsifāls" mēģinājumos Hamburgā – pirmizrāde gaidāma 19. aprīlī, un Siliņš tajā atveidos Amforta lomu.

Bet 13. aprīlī, kad dziedātājam sūtām sveicienus vārda dienā, viņš Kaselē dziedās Votāna lomu "Valkīrā", bet Latvijas Radio 3 “Klasika” šajā vakarā piedāvās Rubinšteina operu "Dēmons" ar Egilu Siliņu titullomā – pērn šim iestudējumam uzgavilēja publika Barselonas Gran Teatre del Liceu.

Kā tas gadījies, ka Vāgnera repertuārā, kurā dziedātājs aizņemts jau gadus desmit, notikusi tāda patīkama pārmaiņa kā Rubinšteina "Dēmons" pērngad Barselonā?

"Daudzi jau piemirsuši, ka dziedu ne tikai Vāgneru, bet ļoti labi varu dziedāt gan krievu, gan arī itāļu un franču mūziku, bet

tā jau ar tiem Vāgnera dziedātājiem ir – ja esi atzīts Vāgnera interprets, citas lomas vairs tev īpaši necenšas piedāvāt.

Jo tu it kā esi dabūjis Vāgnera zīmogu, tevi apņem tāda kā Vāgnera aura. Jā, šis piedāvājums bija ļoti patīkama pārmaiņa pēc tik daudziem Vāgnera iestudējumiem, kuri 95% apmērā man draud arī turpmākajās sezonās," stāsta dziedātājs.

Pirmo reizi Dēmonu Siliņš dziedājis 1997. gadā Bregencas festivālā, un pēc tam sekojuši vairāki iestudējumi, un ar katru no tiem viņa varonis ieguvis jaunas krāsas. Kāds bijis Dēmona ceļš vairāk nekā 20 gadu garumā? "Jā, laiks skrien ātri, nemaz nešķiet, ka pirmā reize bijusi tik sen,” prāto dziedātājs. "Pēc 1997. gada sekoja "Dēmons" Siguldas Opermūzikas svētkos, un tad 2003. gadā - Latvijas Nacionālajā operā. Starp Rīgas "Dēmonu" un Barselonu bijis krietns starplaiks!

Es vienmēr brīnos, kāpēc šī burvīgā Rubinšteina opera pasaulē tiek iestudēta tik reti.

Manuprāt, tā ir tikpat nozīmīga kā Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins" un citas viņa operas. Tāpēc bija sevišķi liela bauda to dziedāt pēc lielā pārtraukuma."

Savulaik Latvijas Nacionālajā operā Andrejs Žagars, domājot par repertuāru, "Dēmonu" repertuārā ietvēra tieši tālab, ka zināja – Egils Siliņš var to lieliski nodziedāt un nospēlēt. "Varbūt, ka tā problēma ir tieši režisoriem. Sižets, iespējams, ir par daudz ēterisks, kaut bieži velku paralēles ar Guno "Faustu", kur arī ir līdzīgi – kritušais eņģelis, apsolījums paralēlēs ar mīlestību. Katrā ziņā dziedātājiem “Dēmonā” ir brīnišķīgas partijas un pateicīga mūzika."