Tiešraidē no Ņujorkas Metropoles operas - Džuzepes Verdi opera "Dons Karloss"!

Lomās - Sonja Jončeva (soprāns, Elizabete), Džeimija Bērtone (mecosoprāns, princese Eboli), Metjū Polencani (tenors, Dons Karloss), Etjēns Dipuī (baritons, Rodrigo), Ēriks Ovens (bass, Filips II). Ņujorkas Metropoles operas kori un orķestri diriģē Janniks Nezē-Segēns.

Starpbrīžos par šo daudzpusīgo Verdi daiļdarbu - saruna ar komponistu Arturu Maskatu.

Džuzepes Verdi operai “Dons Karloss” ir vairākas sejas. Ko tas nozīmē? Gadu gaitā tā piedzīvojusi neskaitāmas izmaiņas – gan papildinājumus, gan svītrojumus, gan puzles gabaliņu pārlikšanu no viena – citā. Vai spēsit izsekot līdzi?

Opera oriģinālā rakstīta franču valodā. Pēc tam Verdi to tulkojis arī itāļu. Pirmā izrāde itāļu valodā norisinājās Koventgārdenas teātrī Londonā 1876. gadā. Tajā pašā gadā arī Itālijā. Pēc šīm divām izrādēm Verdi veica labojumus, un uzlabotā opera izskanēja 6 gadus vēlāk. Pēc tam savukārt radās tā saucamā "Milānas versija" – četru cēlienu opera, kurā pirmais cēliens tika izņemts. Tātad, paralēli šim četru cēlienu variantam nu eksistēja franču variants un itāļu valodas variants piecos cēlienos.

Neviena cita Verdi opera nepastāv tik daudzās dažādās autentiskās versijās.

SATURS

1. CĒLIENS

Pirmā cēliena darbība norisinās Francijā, kur notiek sarunas par miera līgumu ar Spāniju. Līgums paredz Spānijas prinča Dona Karlosa precības ar princesi Elizabeti. Karloss jau pirms tam ir paspējis ierasties Francijā un iemīlēties Elizabetē no attāluma. Abi pirmo reizi satiekas Fontenblo mežā un arī Elizabeti ļoti piesaista princis. Kad viņa apjauš, kas viņš ir, abi sajūsmā gaida savu kopīgo nākotni. Taču tad pienāk ziņas, ka plāni ir mainījušies: Elizabetei jāprecas ar Karlosa tēvu, par atraitni kļuvušo karali Filipu. Lai gan viņa ir sagrauta, Elizabete piekrīt laulībām savas valsts labā.

2. CĒLIENS

Otrais cēliens norisinās Spānijā, kur Karloss, satraukts par Elizabetes laulībām ar viņa tēvu, ierodas klosterī lūgties. Karlosu uzrunā viņa draugs Rodrigo, kurš tikko atgriezies no Flandrijas. Kad Karloss draugam atklāj savas sirdssāpes, Rodrigo mudina Karlosu pievērst uzmanību cēlam mērķim: glābt flāmu tautu, kas cieš no Spānijas apspiešanas. Taču drīz vien Karloss sabrūk, jo ierauga Elizabeti kopā ar Filipu ierodamies lūgties.

Nākamajā ainā galma dāmas pulcējas dārzā, kur viņas ar dziesmu priecē princese Eboli. Tikmēr Rodrigo noorganizē privātu tikšanos Elizabetei un Donam Karlosam. Karloss visupirms lūdz Elizabeti palīdzēt viņam dabūt atļauju no tēva, lai viņš varētu doties uz Flandriju. Taču savas jūtas apspiest viņš nespēj un atzīstas, ka joprojām Elizabetē ir iemīlējies. Neraugoties uz savām jūtām pret Karlosu, Elizabete atsakās pievilt un noniecināt karali, un Karloss izmisumā aizskrien prom.

Kad ļaudis no dārza dodas projām, karalis Filips pavēl Rodrigo palikt uz sarunu. Viņš jautā, kamdēļ marķīzs, kurš drosmīgi kalpojis valstij, nekad par saviem darbiem nav pieprasījis atlīdzību. Rodrigo izmanto šo iespēju, lai lūgtu karalim flāmu apžēlošanu. Karalis atsakās, taču viņu stipri iespaido Rodrigo godprātība. Arī Filips viņam negaidīti uzticas un izklāsta savas aizdomas par Karlosa un Elizabetes savstarpējām jūtām. Viņš lūdz Rodrigo novērot un pieskatīt abus mīlniekus.

3. CĒLIENS

Trešais cēliens risinās divās ainās.

Pirmā notiek karaliskajā dārzā pusnaktī. Karloss ir saņēmis zīmīti, kurā tiek aicināts uz tikšanos. Viņš ir pārliecināts, ka zīmīte nāk no Elizabetes, taču patiesībā to uzrakstījusi princese Eboli. Viņa, ar plīvuru pār seju, ierodas tumšajā dārzā, un Karloss aizrautīgi pauž savu mīlestību... līdz saprot savu kļūdu. Eboli ātri secina, ka viņš ir iemīlējies Elizabetē un draud iznīcināt Karlosu. Rodrigo, to izdzirdot, steidzas aizstāvēt savu draugu. Kad Eboli aiziet, Rodrigo, norūpējies par princi, lūdz viņam nodot visus dokumentus, kas varētu viņu apsūdzēt saistībā ar revolūciju Flandrijā.

Nākamajā ainā milzīgs pūlis pulcējas uz publisku notiesāšanu, Spānijas inkvizīcijas ķeceru sadedzināšanu. Tam visam pa vidu, Karloss tiekas ar flāmu deputātu delegāciju, kuri lūdz karali apžēlot viņu tautu. Kad Filips atsakās to darīt, Karlos lūdz atļauju viņam pašam pārvaldīt Flandriju. Filips noraida arī šo priekšlikumu. Tas Karlosu sanikno, viņš izvelk zobenu, lai tēvam uzbruktu, taču pavisam negaidīti, Rodrigo - viņa mīļais un tuvais draugs - steidz pie Karlosa un atbruņo viņu. Karloss tiek arestēts, bet karalis Rodrigo ieceļ par hercogu. Karalis pavēl notiesāšanu turpināt un cēliena beigās dzirdam debesu balsi, kas sveic upurus debesīs.

4. CĒLIENS

Ceturtais cēliens sākas ar karaļa Filipa vienatni viņa darba kabinetā pēc negulētas nakts. Viņam sāp sirds par to, ka sieva viņu nemīl, kā arī viņu vada apmulsums par dēla nodevību. Viņš izsauc seno, aklo lielinkvizitoru. Filips jautā viņam, vai tas būtu nāvējošs grēks, ja viņa dēls tiktu nogalināts. Lielinkvizitors apsola viņam grēku atlaišanu. Bet, kad inkvizitors pieprasa viņam nodot ķecerīgo Rodrigo, karalis atsakās to darīt. Pēc inkvizitora aiziešanas, darbistabā ienāk Elizabete un saka, ka viņas dārglietu maciņš ir nozagts. Filips atklāj, ka maciņš stāv pie viņa. Viņš izvelk no tā Karlosa portretu un apsūdz karalieni laulības pārkāpšanā. Viņa noģībst, Eboli un Rodrigo steidzas Elizabetei palīgā. Eboli tagad pārņem sirdsapziņas pārmetumi, un, palikusi viena ar karalieni, viņa atzīst, ka dārglietu maciņu nodevusi karalim greizsirdības dēļ – un, kas vēl ļaunāk, ir bijusi karaļa mīļākā. Elizabete viņu izraida uz klosteri, bet Eboli apņemas glābt Karlosu.

Nākamajā ainā Rodrigo ierodas cietumā pie Karlosa. Viņš viņam paziņo, ka ir uzņēmies vainu flāmu sacelšanā – upurējot sevi, lai princis varētu dzīvot tālāk un kādu dienu izglābt Flandriju. Pēkšņi slepkava nošauj Rodrigo. Kad Filips ierodas, lai savu dēlu atbrīvotu, Karloss apsūdz viņu sava drauga slepkavībā. Tikmēr Eboli ir savākusi pūli, lai iebruktu cietumā un pieprasītu prinča atbrīvošanu. Filipa dzīvība tagad ir apdraudēta. Ierodas Lielinkvizitors, kurš iebiedē visus pakļautībā.

5. CĒLIENS

Noslēguma cēlienā darbība norisinās klosterī, pie Karlosa vectēva, imperatora, kapa. Elizabete ir ieradusies satikt Karlosu un atvadīties no viņa, pirms viņš dodas uz Flandriju. Filips un inkvizitors abus noķer kopā, un viņu sargi uzbrūk Karlosam. Taču pēkšņi no ēnām iznirst noslēpumainais mūks, kārtējo reizi paziņojot, ka mieru var rast tikai nāvē. Filips un inkvizitors atpazīst viņu kā nelaiķi imperatora, un, operai beidzoties, viņus pārņem šausmas.