"Sestdienas vakars Operā" iepazīstina ar Džakomo Meijerbēra operu "Krustnesis Ēģiptē" ("Il crociato in Egitto").

Skaņu ierakstu nama "Naxos" paspārnē 2007. gadā klajā nākušajā ierakstā satiekas Maikls Maniači (Michael Maniaci, kontrtenors), Patrīcija Čofi (Patrizia Ciofi, soprāns), Marko Vinko (Marco Vinco, bass), Iorio Zennaro (Iorio Zennaro, tenors), Silvija Pazīni (Silvia Pasini, mecosoprāns), Fernando Portari (Fernando Portari, tenors), Laura Polverelli (Laura Polverelli, mecosoprāns), Luka Favarons (Luca Favaron, tenors), Emanuēle Pedrīni (Emanuele Pedrini, bass), Venēcijas La Fenice koris un orķestris, diriģents Emanuels Vijoms (Emmanuel Villaume).

Franču komponists Džakomo Meijerbērs (1791-1864) dzimis Berlīnē, un viņa īstais vārds bijis Jakobs Lībmans Bērs. Pseidonīma izcelsme ir diezgan neskaidra. Viens no rakstu avotiem liecina, ka viņš vienkārši savienojis mātes un tēva uzvārdus, bet citā tiek vēstīts, ka kāds vīrs, uzvārdā Meijers, apsolījis viņam atstāt mantojumā visu savu bagātību ar nosacījumu, ka Džakomo savam uzvārdam Bērs pievienos arī Meijeru...

Lai gan Meijerbēram bija visas iespējas kļūt par virtuozu un slavenu pianistu, vairāk viņu interesēja komponēšana. Mūziku viņš sacerēja jau no 12 gadu vecuma, un pirmais lielais opuss bija kantāte "Dievs un daba", par ko viņš saņēma Darmštates galma komponista titulu.

Saljēri mudināts, Meijerbērs devās uz Itāliju, lai iemācītos rakstīt vokālo mūziku. Tur viņš iepazinās ar Rosīni operām, kas viņu iedvesmoja. Meijerbēra operas tika uzvestās Padujā, Venēcijā un Milānā.

Meijerbēra draugs Karls Marija fon Vēbers viņa panākumus uzlūkoja kā lielu zaudējumu vācu mākslai. Toties publikai ik jauna Meijerbēra opera patika aizvien vairāk.

Opera "Krustnesis Ēģiptē" ("Il crociato in Egitto") pirmizrādi piedzīvoja teātrī La Fenice Venēcijā 1824. gada 7. martā.

No 1827. gada Meijerbērs strādāja Parīzē, kur viņa pastāvīgais libretists bija Ežēns Skribs. Opera "Roberts velns" 1831. gadā kļuva par romantiskā mūzikas teātra aizsākumu Francijā. Savukārt 1836. gadā pirmizrādi piedzīvoja opera "Hugenoti".

No 1842. līdz 1846. gadam Meijerbērs bija galma kapelmeistars Berlīnē. 1846 gadā viņš atgriezās Parīzē un parīzieši ar nepacietību sagaidīja viņa operas "Pravietis" pirmizrādi uz Grand Opera skatuves 1849. gadā, savukārt 1854. gadā uz Opera Comique skatuves tika uzvesta opera "Ziemeļzvaigzne". Tieši tolaik arī Meijerbērs uzsāka darbu pie operas "Afrikāniete", taču tās pirmizrāde tika atlikta, jo autors nevarēja atrast atbilstošus izpildītājus. "Afrikāniete" pirmizrādi piedzīvoja tikai pēc komponista nāves 1865. gadā.