Maruta Rubeze aicina uz Milānas operteātri La Scala, kur 1814. gada sezona tikusi atklāta ar Džoakīno Rosīni (1792-1868) jaunības gadu komisko skatuves darbu (dramma buffo) "Turks Itālijā" (Il Turco in Italia), ko klausīsimies šā gada 22. februāra ierakstā.

Iestudējumā piedalās: Alekss Espozito (Alex Esposito, bass), Roza Feola (Rosa Feola, soprāns), Džūlio Mastrototaro (Giulio Mastrototaro, bass), Edgardo Roča (Edgardo Rocha, tenors), Matia Olivjeri (Mattia Olivieri, baritons), Laura Verekia (Laura Verrecchia, mecosoprāns), Manuels Amati (Manuel Amati, tenors), La Scala koris un orķestris, diriģents Djēgo Fazoliss (Diego Fasolis)

Lai gan pirmizrāde, kurā titullomu dziedājis tolaik izslavēts bass Filipo Galli, nedāvāja cerēto publikas sajūsmu, nākamajā desmitgadē to jau uzveda gan Londonā, gan Ņujorkā. Pagājušā gadsimta 50. gados galveno sieviešu lomu – Fjorillu – Franko Dzefirelli režijā dziedājusi Marija Kallasa, mūsdienās tajā sevi spoži apliecinājušas gan itāļu zvaigzne Čečilija Bartoli, gan mūsu izcilais soprāns Inga Kalna (Lozannas pilsētas teātra iestudējums "Klasikas" tiešraidē izskanēja 2006. gadā).

Rosīni piņķerīgo operas sižetu esot izvēlējies, par paraugu ņemot panākumus guvušo Mocarta operu "Tā dara visas". Arī Rosīni darbā netrūkst spilgtu raksturu un pārpratumiem bagātu savstarpējo attiecību, kuru vērotājs un līdzdalībnieks ir iedvesmu meklējošais dzejnieks Prosdočimo (Matia Olivjeri). Neapolē, jūras malā, kur apmetušies čigāni, viņš sastop no turku harēma un iemīļotā Selima apmelojumu dēļ aizbēgušo Zaīdu (Laura Verekia) un viņas glābēju, uzticības personu Albazaru (Manuels Amati). Dons Džeronio (Džūlio Mastrototaro) lūdz Zaīdu izzīlēt, vai viņu vēl mīl skaistā sieva Fjorilla (Roza Feola), kura jau noskatījusi no kuģa krastā nokāpušo svešinieku, augstmani Selimu (Alekss Espozito), tūlīt pat norunājot slepenu tikšanos. Tā notiek Džeronio mājā, kur pa vidu šim trijstūrim iejaucas arī neatbildētu jūtu satriektais Fjorillas izsekotājs Dons Narčiso. Prosdočimo berzē rokas, redzot, ka kaislības visu varoņu starpā kļūst aizvien karstākas, par kuru kulmināciju mūzikā liecina krāšņais ansamblis 1.cēliena noslēgumā.

Operas 2. cēlienā greizsirdība un sāncensība sit augstu vilni starp Zaīdu un Fjorillu, un arī Selims labprāt iegūtu abas daiļavas. Prosdočimo ierosinātajā masku ballē, kur visi pārģērbušies turku kostīmos, laime uzsmaida Zaīdai, Narčiso izdodas ar apmānu piekļūt Fjorillai, bet Džeronio, klausot dzejnieka padomam, paziņo Fjorillai par šķiršanos un sūta viņu atpakaļ uz vecāku mājām. Protams, ka stāsta beigas ir laimīgas, jo Džeronio piedod Fjorillai, Selims ar Zaīdu gatavi kāpt kuģī, lai dotos uz Turciju, un par visu notikušo ir gandarīts arī dzejnieks Prosdočimo.