Ciklā "Sestdienas vakars Operā" šoreiz klausāmies Bendžamina Britena leģendāro operu "Skrūves pagrieziens", kas Bēlas Bartoka Nacionālajā koncertzālē Budapeštā bija skatāma pagājušajā gadā.

Lomās: Mija Pēšsone (soprāns), Lora Eikina (soprāns), Endrū Steiplzs (tenors), Alisone Kuka (soprāns), Bendžamins Flečers (diskants), Lūsija Bārlova (soprāns). Kopā ar solistiem iestudējumā piedalās Budapeštas Festivāla orķestris diriģenta Ivāna Fišera vadībā.

Operas sižeta pamatā ir amerikāņu rakstnieka Henrija Džeimsa tāda paša nosaukuma stāsts, libretu veidojusi Mavanoja Paipere, piešķirot darbam citu ievirzi. Ja Džeimsa novele pieder tā laika literatūrā iemīļotajam "šausmu stāstam ar spokiem", tad Britens savā operā ieviesis dziļāku saturu.

Opera veidota kā tēma ar 15 variācijām, kas tas tad arī veido operas 16 ainas. Katrā variācijā tēma atskan pustoni augstāk – liktenīgā skrūve atkal ir mazliet pagriezusies...

"Skrūves pagriezienu" Britens radījis pēc Venēcijas biennāles pasūtinājuma 1954. gadā, un viņam tobrīd jau bijusi vērā ņemama operkomponista pieredze. Britena pirmā opera "Pīters Graimss" tapusi 1945.  gadā, turklāt līdz "Skrūves pagriezienam" Britens radījis vēl sešas operas.

Opera tapusi neparasti īsā laikā. Libretu 1954. gada septembrī paredzētajai pirmizrādei Mavanoja Paipere sagatavojusi gada sākumā, un marta beigās Britens ķēries pie darba.

Angļu komponista Gustava Holsta meita Imodžena Holsta, kas tajā laikā strādāja kopā ar Britenu, atšifrējot viņa ar zīmuli rakstītās partitūras lappuses, apbrīnojusi komponista darba spējas. "Strādājot pie operas partitūras, viņš attīstīja tādu ātrumu, ka es tikai ar grūtībām spēju tikt līdzi. Dienā viņš radīja vismaz 20 lielas partitūras lappuses un, iesācis rakstīt, vairs neapstājās. Viņu panākt man izdevās vienīgi tad, kad viņš pamanīja virs jūras kādu retu putnu un dažas minūtes pārstāja strādāt, lai pavērotu to tālskatī. Vokālās partijas vajadzēja tūlīt pārrakstīt un nekavējoties nosūtīt uz Londonu. Komponists labi zināja, ko iecerējis, un varēja pat izlaist no rokām ainas sākumu, ainu vēl nepabeidzis līdz galam. Šajā divkaujā ar laiku viņš uzvarēja, kaut arī orķestra partijas tika pabeigtas pārrakstīt tikai 20 minūtes pirms pirmā mēģinājuma sākuma."

Izpildītāju sastāvā būtībā visi ir solisti, arī nelielo orķestri veido 13 solo instrumenti, jo Britens vēlējies atklāt katra instrumenta, katra tembra individuālās iespējas.

"Skrūves pagrieziena" pirmizrāde, paša Britena diriģēta, notikusi Venēcijas teātrī "La Fenice" 1954. gada 14. Septembrī. Publikas un kritiķu atsauksmes bijušas dažādas, tomēr vairums uzskatīja to par muzikāli izsmalcinātāko tālaika muzikāli dramatisko sacerējumu.