Vārdi un klejojumi. Latviešu ģitāras virtuoza Reiņa Jaunā bagātā vasara

Rīt Tallinā, bet pēc tam arī Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Beļģijā un citviet Eiropā ar savu ģitārspēli klausītājus iepriecinās Reinis Jaunais, kurš nupat atgriezies no koncerttūres Jaunzēlandē un Austrālijā.

Šīs nedēļas nogalē – 26. augustā Lapmežciema Tautas namā un 27. augustā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā – Reinis uzstāsies Latvijā. Lai uzzinātu gan par viņa muzikāli bagāto vasaru, gan arī par koncertiem, kas gaidāmi tieši Latvijā, telefonintervijā Reini Jauno izvaicā Anete Ašmane-Vilsone.

Anete Ašmane-Vilsone: Apskatot tavu mājas lapu, redzam krietnu kaudzi ar koncertiem, no kuriem daudzi šovasar jau izskanējuši. Šis periods tev ir ļoti aktīvs un muzikāli bagāts!

Reinis Jaunais: Tā noteikti varētu teikt. Cenšos darīt, ko varu! Arī vairāki mani ārzemju draugi vēlējušies atbraukt uz Baltijas valstīm, līdz to šajā vasarā notika koncerti gan brīnišķīgajam fingerstyle ģitāristam Danielem Mamarelam (Daniele Mammarella) no Itālijas, kuram palīdzēju ar koncerta sarīkošanu, tāpat arī Kreigam Sutonam (Craig Sutton) no Bristoles, kurš uzstājas ar skatuves vārdu Flamenco Thief jeb Flamenko zaglis. Nupat uz Lietuvu aizbrauca Kriss Mejs (Chris May) no Austrijas. Arī viņam palīdzēju sarunāt koncerttūri.

Arī tu pats daudz uzstājies gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kuru tu pats uzskati par šīs vasaras spilgtāko notikumu, ko esi piedzīvojis, uzstājoties krietni plašā reģionā?

Ir tik grūti izvēlēties vienu! Šajā vasarā bijuši diezgan daudzi pasākumi Itālijā – vairāki koncerti bija brīnišķīgi! Protams, man pašam sarunājot koncertus, gadās arī tādi, uz kuriem neatnāk tik daudz cilvēku, cik gribētos, bet citreiz ir tā, ka atnāk ļoti daudz cilvēku un publika ir ļoti atsaucīga, no kuras iegūstu tik daudz enerģijas... Itālijas brauciens bija varens! Tad ar jau pieminēto Flamenco Thief uzstājāmies ģeogrāfijā no Lietuvas līdz Helsinkiem – arī šie koncerti bija brīnišķīgi. Jāizceļ arī mākslas pikniks Lūznavas muižā – tas bija brīnišķīgs pasākums! Tāpat arī koncerts Kokneses pilsdrupās, kurā uzstājāmies ar čellisti Ernu Daugavieti un Mamarelu. Vēl arī dziesminieku pasākums "Trubadūrs", kurā piepalīdzēju ar dažām organizatoriskām lietām. Bet priekšā ir vēl brīnišķīgi pasākumi gan sestdien Lapmežciemā, gan svētdien Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī. Tur būs kompozīcijas no instrumentālās mūzikas programmas "Klajā", kas tika ieskaņota Latvijas Radio pirmajā studijā, ko papildinās arī dziesmas no mana albuma "Vārdi", kas ir mans veltījums tiem maniem draugiem, kuri raksta dzeju.

Daudzi cilvēki man vaicājuši, kāpēc es savām dziesmām bieži vien izvēlos nevis zināmus un pārbaudītus dzejniekus, bet gan autorus, kuru vārdus, iespējams, neviens līdz šim nav dzirdējis. Tāpēc, ka man patīk atbalstīt savus draugus, kuri raksta dzeju – manuprāt, tas tieši ir interesantāk – atrast ko tādu, ko līdz šim neviens vēl nav izmantojis – ar cerību, ka varbūt tas cilvēkos radīs vēlmi atvērt arī šo jauno dzejnieku krājumus. 

Bet jaunajiem vārdiem līdzās ir arī ļoti labi pazīstami dzejnieki, piemēram, Māris Salējs.

Man tava mūzika un spēle ļoti asociējas tieši ar vasaru, kad koncerti var notikt brīvā dabā – tā ir īpaša atmosfēra. Vai arī tev pašam vislabāk patīk muzicēt tieši vasarā un uzstāties muižu parkos vai citās vietās, kur cilvēki jūtas atbrīvotāki, salīdzinot ar ziemas vai rudens drēgnumu? Un vai arī tev pašam šķiet, ka tava mūzika ir īsti atbilstoša tieši vasarai?

Pilnīgi noteikti!  Bet tajā pašā laikā

arī ziemas drēgnumam nav nekādas vainas, arī tad man ļoti patīk uzstāties. Bet tieši vasaras pasākumi un vispār tas, ka varam muzicēt ārtelpās – tas ir kas īpašs, tāpēc man laikam patiešām vislabāk patīk muzicēt tieši vasarā. Vasara ir visaktīvākais laiks.

Parasti rudenī dodos koncerttūrēs, apbraukājot dažādas zemes. To parasti plānoju gadu vai pusgadu uz priekšu, un koncerti sākas Latvijā. Diezgan liels darbs tas ir. Ziemā ir daudz vairāk studijas ierakstu, radošu lietu – mēģinājumu, jaunas programmas gatavošana. Tad nāk pavasaris, kad visbiežāk ir pasākumi ārpus Latvijas. Taču vasarā parasti cenšos nekur tālu nebraukt, jo Latvijā notiek daudz jauku pasākumu: braukt spēlēt ārpus Latvijas – tas nozīmētu daudzus pasākumus palaist garām.

Tu minēji gan pasākumus Latvijā un ārvalstīs, kas šajā vasarā jau bijuši, gan arī stāstīji par saviem draugiem, kas viesojušies šeit. Vai esat tāda kā dziesminieku kopa, kurā visi esat ļoti draudzīgi? Izklausās, ka tavas iespējas ir plašas – gan aicināt draugus pie mums uz Latviju, gan pašam doties ciemos, uzstājoties viņu mītnes vietās.

(..) Katrs no mums laikam veido tādu savstarpējo kontaktu tīklojumu, kas palīdz virzīties uz priekšu. Bet bieži vien jau runa nav tikai par profesionālajām lietām: nereti viss ir personīgā līmenī – ir cilvēki, ar kuriem vienkārši ir forši pavadīt kopā laiku un tad vienā brīdī ienāk prātā ideja, ka varbūt varētu arī pamēģināt muzicēt kopā. Jo kopumā sarunāt pasākumus ir diezgan liels darbs. Daudzi man vaicā, vai nenogurstu no lielās ceļošanas un muzicēšanas. Mana atbilde ir tāda, ka no muzicēšanas īpaši nenogurstu, no ceļošanas – jā, jo kilometri nogurdina, tomēr izaicinājumiem pilnākā lieta ir to visu sarunāt: e-pasti, telefona zvani un tamlīdzīgi. Tas nozīmē, ka uz brīdi jānoliek malā radošās lietas un jāpavada vairākas stundas pie datora. Bet arī tas pieder pie lietas, jo – ja to nedara, tad arī nekas nenotiek.

Gan sestdien Lapmežciema Tautas namā, gan svētdien Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ar tevi kopā būs tava ilggadējā skatuves partnere Erna Daugaviete.

Kopā ar Ernu esam ieskaņojuši diezgan daudz mūzikas, viņas čella partija dzirdama vairākos manos ierakstos. Arī Erna pati tagad sākusi radīt savu oriģinālmūziku, un diezgan drīz tiks publicēti pirmie ieraksti. Ar Ernu ir brīnišķīgi strādāt: viņai ir gan lieliska spēles tehnika, gan arī ļoti spēcīgas radošās idejas.