Stāsta ikonu gleznotāja un pasniedzēja Evija Rudzīte
Ikona ir vizuālā valoda, kurā mēs stāstām vai runājam par garīgām, neredzamām lietām. Tās mēs varam aptvert un saprast, pirmkārt, zinot jeb saprotot šo valodu, otrkārt, ticībā. Vēl varētu teikt, ka ikonu ir jāprot lasīt.
Ikona runā par lietām, kuras būtībā mēs neesam redzējuši – neviens nav redzējis Dievu, ar savām pasaulīgajām acīm mēs nevarētu skatīt dievišķo, neradīto gaismu, mēs neesam sastapuši svētos viņu dievišķajā, apskaidrotajā stāvoklī, nezinām, kā izskatās Svētais Gars, "kas ir visur un visu piepilda".
Tomēr, lai vismaz nedaudz varētu atklāt, parādīt, uzgleznot šo neredzamo, garīgo pasauli, mēs izmantojam visiem zināmus mākslinieciskos līdzekļus un paņēmienus – krāsu, līniju, gaismu, simboliku. Bet pielietojam šos līdzekļus tā, lai uzsvērtu un apliecinātu, ka mēs nerunājam par ikdienišķo, pasaulīgo, profāno, bet gan pārpasaulīgo, mūžīgo, sakrālo.
Tāpēc ir šī īpašā ikonas valoda, kas veidojusies un pilnveidojusies cauri gadsimtiem, kopīgi strādājot, domājot, apcerot un lūdzot par to gan teologiem, gan ikonogrāfiem, gan arī himnogrāfiem un liturģisko tekstu autoriem. Šī valoda ir dārgs un svēts Baznīcas Tradīcijas mantojums. Tā ir arī kanons – zināms likumu, noteikumu, principu kopums, kas jāņem vērā, gleznojot ikonas. Un kanons nevis ierobežo vai aizliedz, bet gan palīdz precīzāk izteikties, neiekrist maldos, nekoncentrēties uz pašizpausmi.
Sāksim ar Gaismu. Ikonā nav gaismēnu, kādas iedomājamies saistībā ar glezniecību. Ikonā netiek rādīta, piemēram, saules gaisma, kas kaut ko apspīd vai - tieši otrādi - atstāj ēnā. Ikonās mēs runājam par dievišķo, neradīto Gaismu. Tā visu piepilda, izgaismo, pārveido. Būtībā viss atrodas šajā gaismā. Un svēto sejas ir nevis gaismas apspīdētas, bet tās pašas izstaro gaismu.
Telpu ikonā raksturo apgrieztā perspektīva. Glezniecībā izmantojam lineāro perspektīvu, kurā visas horizontālās līnijas saplūst vienā punktā tālu mums priekšā. Ikonas apgrieztajā perspektīvā šis līniju satekpunkts atrodas ticīgā sirdī. Ikonā attēlotais it kā atveras un apņem mūs. Piemēram, evaņģēlija grāmata ikonā tiek rādīta tā, lai ir redzams ne tikai tās vāks, bet arī lapojums. Turklāt lapas visbiežāk ir sarkanā krāsā. Tādējādi tiek pateikts, ka grāmatas saturs ir Svētā Gara iedvesmots, Dieva Mīlestības piepildīts Vārds, Labā Vēsts, kas ir daudz būtiskāka par ārējo apvalku. Ikonā vienmēr būtiskākais ir saturs, nevis forma.
Savukārt Laikam ikonā ir mūžības perspektīva. Nav tagadnes, nākotnes, pagātnes, bet viss ir ārpus laika. Piemēram, attēlojot vienu no lielajiem Baznīcas svētkiem – Kristus Piedzimšanu – visi ar to saistītie notikumi ir izvietoti vienā plaknē. Tur ir gan austrumu gudrie, kuri seko zvaigznei, gan Jāzeps savās šaubās, gan gavilējošie eņģeļi debesīs, gan ganiņi, kuriem pirmajiem ir pasludināta prieka vēsts, gan sievas, kas apmazgā jaundzimušo. Bet ikonas centrā ir baltos autiņos ietītais Kristus Bērns uz melnā alas fona, kas asociējas ar gaidāmo Kristus kapu un baltajiem līķautiem. Un Dievmāte, kas guļ uz pēļa līdzās Bērnam, bet ir novērsusies un iegrimusi pārdomās par to, ka viņas Dēls ir gaidītais Pasaules Pestītājs.
Ikonā nav lieku vai otršķirīgu detaļu. Katra detaļa ir precīza un simboliska. Īpaši tiek runāts par krāsu simboliku. Piemēram, zelts ikonā ir reizē gan gaisma, gan krāsa. Baltais ir Paradīzes, dievišķās godības, šķīstības krāsa. Sarkanais ir augšāmcelšanās un Kristus Otrās Atnākšanas krāsa, Dieva klātbūtnes, arī moceklības un Svētā Gara krāsa. Zilais simbolizē debesis, dievišķo gudrību, gara dziļumus un aktivitāti. Zaļais ir dzīvības, atdzimšanas, dzīvudarošā Svētā Gara krāsa. Ir ķēnišķais purpurs. Un melnais, ko izmanto, attēlojot ļaunumu, grēku, maksimālu attālināšanos no Dieva. Un tai pat laikā melnais ir arī mūku apģērbā kā sava veida nomiršanas pasaulei un pasaulīgajam zīme.
Atkarībā no tā, kādu teoloģisko domu vai garīgo dimensiju ikonu gleznotājs vēlas izcelt konkrētajā darbā, viņš veido ikonas kolorītu.
Jo vairāk mēs zinām par ikonu, jo tā kļūst saprotamāka un jo plašāku, skaistāku, dziļāku pasauli tā mums paver.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X