Una Rozenbauma: Šajā dīvainajā laikā cilvēks pierod, ka kultūra viņam vienkārši pienākas

"Gūt var ņemot, gūt var dodot! Dodot gūtais – neatņemams," skan Raiņa slavenie vārdi.

Covid-19 pandēmijas radītā krīze ir skārusi gandrīz visas nozares, bet it īpaši no tās cietusi kultūras joma. Atcelto koncertu, festivālu, izrāžu un citu kultūras pasākumu dēļ vairāki tūkstoši kultūras darbinieku ir nonākuši grūtībās. Lai risinātu šo problēmu, radīta iniciatīva “Dots devējam atdodas” – ziedojumu pop-up šovs, kurā ar aicinājumu ziedot kultūras atbalstam uzstāsies dažādi Latvijā zināmi mākslinieki.

“Bieži kultūras darbinieki darbojas “idejas vārdā”, un viņu ienākumi jau miera laikos ir uz izdzīvošanas robežas. Absurdi, bet tieši šo personu radītie materiāli ir tie, kas mums šajā laika posmā ļauj pavadīt ikdienu mentālā harmonijā, jo viņu saražotie darbi – grāmatas, filmas, mūzika un izrādes – ir tie, kurus mēs patērējam visvairāk. Mēs mīlam un labprāt patērējam vietējo kultūru, balsojot par to ar savu naudu, tāpēc izlēmām veidot šo ziedošanas kampaņu, kas gan vāc ziedojumus, gan pievērš uzmanību neaizsargātajam kultūras cilvēka stāvoklim neparedzētos apstākļos,” uzsver “Dots devējam atdodas” radošā direktore Una Rozenbauma, ar kuru sarunājamies "Rīta regtaimā".

Šovs, kas ik vakaru ilgst triju stundu garumā un kuru var skatīties sabiedriskko mediju portālā lsm.lv, turpināsies līdz pat 1. maijam. Tajā viesojas daudz viesu - vai visi ir gatavi nākt, runāties un arī uzstāties?

"Pēc pirmā vakara, kad tapa skaidrs formāts, ar katru vakaru kļūst arvien labāk, tagad visi piedalās ar lielu atsaucību, jo viņiem ir skaidrs, par ko mēs iestājamies," pauž Rozenbauma.

Aicinājumā pavīd doma, ka mūsdienās ir diezgan patērējoša attieksme pret kultūru, it kā kultūra pastāv pati par sevi. Savulaik "Klasikas" rīkotajā diskusijā ar koncertzāļu vadītājiem sarunas dalībnieki norādīja, ka nevajag koncertus rīkot par velti, jo publika pierod, ka kultūru var baudīt tāpat, tā itin kā pastāv pati no sevis. Vai ar šo ideju ir jācīnās arī šobrīd? "Protams, ka jācīnās... Jo lielākā problēma šobrīd ar kultūru ir tā, ka nevis mēs nevēlamies to patērēt, bet nav mehānisma, kā par to samaksāt,"skaidro Una Rozenbauma. "Kā jau ierasts, kultūras cilvēki ir gatavi ziedoties, atdot savas labākās dienas, labākos gadus par brīvu - tīmeklī darot pieejamu visu, kas vien no Latvijas mākslas un kultūras šobrīd skatāms un klausāms - filmas, mūziku, izrādes un tā tālāk,m un nav normāla veida, kā viņiem par to samaksāt.

Šajā dīvainajā laikā cilvēks pierod pie tā, ka kultūra vienkārši viņam pienākas. Bet tā īsti nav. Cilvēkam, kurš radīšanai atvēl visu savu laiku un domas, kaut kas ir arī jāēd."

Kuri ir tie kultūras cilvēki, kuri var pieteikties uz šo ziedojumu? "Mums bija ļoti gara diskusija par to, kas varētu būt atbalstāmie cilvēki. Nonācām pie secinājuma, ka pats galvenais - vai konkrētajam cilvēkam bijuši projekti, kas ir atcelti. Jo ir skaidrs, ka mēs nevaram izvērtēt cilvēka izglītību vai to, cik viņš ir labs mākslinieks, vai, nedod Dievs, kādā kvalitātē ir viņa māksla. Bet, ja jau viņš nodarbojas ar kaut ko konkrētu un viņam ir projekts, tas nozīmē, ka viņš ir spējis sadarboties ar citiem cilvēkiem un kopā visi veidojuši lietas, kas ir apstājušās un ar kurām viņš ir rēķinājies kā ar ienākumu avotu. Tas būtu galvenais parametrs. Protams, ir arī nozaru eksperti, kuri [katru gadījumu] izvērtēs, jo šajā nozarē ir tādi strādājošie, kuri pārstāv uzņēmumus un valsts iestādes, kuri jau tiek atbalstīti un kuriem nav problēmu. Savukārt ir arī, piemēram, simfoniskā orķestra mūziķi, kuriem ir neliela pamatalga, bet kuri pieraduši piepelnīties ar spēli dažādos projektos un pasākumos, kas nozīmē to, ka viņi saņem nevis parasto algu vai 70% dīkstāves pabalstu. Runājām ar simfoniskā orķestra direktori Indru Lūkinu, kura atzīmē - visā pasaulē ir šī problēma: pat ja valsts iedevusi milzīgu naudu, viss mainās nepārtraukti."

Interesanti, ka šovos piedalās ļoti raibs dalībnieku pulks. "Jo mēģinām šo brīdi parādīt ne tikai kā dramatisku ciešanu pilnu laiku," atzīmē Una.