Sazvanāmies ar komponistu Uģi Prauliņu, jo pulksten 19 Dzintaru koncertzālē skanēs viņa Mesa. To atskaņos pats autors, kura pārziņā būs elektronika un taustiņinstrumenti, vokālais ansamblis Ars Antiqua Riga (Rūdolfs Bērtiņš, Normunds Ķirsis, Jānis Kurševs, Vitālijs Stankevičs un mākslinieciskais vadītājs Pēteris Vaickovskis), Vairis Nartišs un Kaspars Majors (sakbuts), kā arī ērģelnieks Jānis Pelše. 

Mesa un interlūdijas L’homme armé rakstītas piecbalsīgajam vokālajam ansamblim Ars Antiqua Riga, kam pieskaņojas ērģeles, sakbuti (senie tromboni) un elektroniskie instrumenti, veidojot atmosfēriskas skaņu gleznas.

Opuss tapis radošā simbiozē starp komponistu Uģi Prauliņu un diriģentu Pēteri Vaickovski, kurš sākotnēji komponistu aicināja uzrakstīt muzikālus komentārus (interlūdijas) par Johannesa Okegema (Johannes Ockeghem, c. 1414–1497) mesu L’homme armé. Radošā sadarbība sniedza iespēju un iedvesmu interlūdijas izvērst līdz mesai: Tas ir izaicinājums – sakrālās mūzikas tradicionālos izteiksmes līdzekļus un formas ietvert mūsdienu apkārtesošajās ainavās, atzīst Uģis Prauliņš.

Liene Jakovļeva: Kāda brīnišķīga sakritība: šovakar tavs "Bruņotais vīrs" skanēs gan Dzintaru koncertzālē klātienē, gan jaunā albuma formātā - arī "Klasikas" ēterā. Vai atceries, kad pirmoreiz satikies ar senās pasaules "Bruņoto vīru"?

Uģis Prauliņš: Tas tomēr bija Pēteris Vaickovskis, kurš šajās lietās ļoti labi orientējas un ir dziļš entuziasts: biju dzirdējis šo tēmu, bet nebiju pievērsis tik lielu uzmanību, taču Pēteris uz to koncentrēja savu uzmanību. Man nācās diezgan ilgi to izzināt, kamēr vispār varēju kam tādam sākt ķerties klāt ar savu redzējumu un ieguldījumu.

Pirmsākumi laikam bija Rīgas Domā - tagad šis darbs krietni pārveidojies, mainījies un ieguvis savādāku veidolu.

Tas joprojām mainās! Tie, kas nāk uz koncertiem, ir iespēja salīdzināt - neviens koncerts nav tāds kā iepriekšējais. Kopš 2017. gada, kad sākām šādu ieceri kustināt, daudz kas arī pasaulē ir mainījies, arī mēs paši esam mainījušies. Un arī šis vakars Dzintaru koncertzālē, visticamāk, būs ar negaidītiem jauninājumiem, kurus mēs paši vēl neapzināmies.

Vai jaunas krāsas šajā darbā ienes arī tava reakcija uz to, kas šobrīd notiek pasaulē? "Bruņotais vīrs" savā ziņā var atbalsoties Ukrainas notikumu kontekstā...

Jā, kādreiz bija aktuāls tēlainais izteiciens par komunisma rēgu. Tagad karavīra klātbūtne ir stipri tuvāk mums. Bez tam - šis ir 21. gadsimta karavīrs. Kopumā tas vairs nav cildens, cēls vai vienkārši briesmīgs un drausmīgs: reiz tas bija dzīvesveids - ar visu izjūtu skalu un emociju skalu, kas iedomājama cilvēku apziņā. Viss tur ir iekšā - izglābšanās prieki, pamiera miers; izjūta, ka vari ar zināmu garantiju ieslīgt snaudā. Esmu pieredzējis tādu miega badu, ka vari aizmigt, stāvot tramvaja pieturā - man bijusi arī tāda personiskā pieredze, dienot okupācijas armijā. 

Vairāk - ierakstā.