Līdz 15. septembrim galerijā "Alma" skatāma performanču mākslinieces un mūziķes Elizabetes Balčus izstāde Aquis Lucidus jeb "Tīrs ūdens". Sarunā ar Aneti Ašmani-Vilsoni Elizabete atklāj, kā veidojusi šo izstādi, un neslēpj, ka ūdens tematika un izjūta viņai šajā brīdī daiļradē ir īpaši aktuāla, un tas sācies ar sapni...

Izstādē apskatāmi dažādu mākslinieku veidoti video un tēlniecības objekti, un tās laikā gaidāmas arī Elizabetes performances - tuvākā jau 31. augustā. Skanēs īpaši šim notikumam radīta mūzika, ko atskaņos Elizabete Balčus, un būs arī viesi, kas apmeklētājiem būs pārsteigums.

***

"Es reiz sapnī nokļuvu starptelpā jeb uzgaidāmajā telpā pirms vienas no savām piedzimšanām uz Zemes. Tajā vietā esošajiem nebija ķermeņi, bet bija krāsas. Es biju oranža. Dažādās krāsas klaiņoja pa daudzstāvu māju – tvaikojošu un mitru, gaidot savu rindu uz lielo baseinu jeb piedzimšanu uz Zemes. Es zināju, ka starptelpā neesmu ne pirmo, ne pēdējo reizi. Kad pienāca mana kārta, es safokusējos uz vislabāko lēcienu, atvadījos no pārējām krāsām un teicu: "Mēs vēl tiksimies simtiem tūkstošu reižu, tikai jūs to neatcerēsieties."

Es nepacietīgi un ieintriģēti ielēcu ūdenī un ar nenormālu ātrumu un svētlaimi par savu precīzo lēcienu kā tāda strūklaka aiztriecos uz Zemi. Šajā ceļojumā ūdens dzēsa manas atmiņas, bet es zināju: tā kā esmu spilgti oranža, ūdens nevar izdzēst pilnībā visu manu krāsu.

Te nu es esmu un mēģinu atcerēties to, ko ūdens mēģināja aizskalot," izstādes sakarā stāsta Elizabete.

Fenomenoloģijā pastāv termins epohē, kas raksturo atsacīšanos no spriedumiem par ārpasauli, no visa, kas nav apziņa. Tas ir mēģinājums ieraudzīt pasauli, pirms to izdomāt ir paspējis prāts. Ūdens ir fluīds, kas ir spējīgs ieņemt dažādas formas. Arī valodu varam uztvert kā konkrētas formas tilpni, kura šķietami padara ūdeni (ideju), kas tajā ieliets, par noteiktu, šajā formā ierobežotu, pastāvot uz to, ka šī forma pastāvējusi pirms ūdens, vai ka ūdens tajā atradis savu patieso formu.

Ūdenszeme atrodas ierobežotā telpā, akvārijā, kas rada šķietamību par konkrētu, notvertu un aplūkojamu realitāti, ļaujot skatītājam noticēt, ka viņam ir pieejama kādas tam pretī nostatītas, demonstrētas realitātes esence.

Skatītājs uz brīdi aizmirst, ka performance, ka pasaule ir atdalīta no viņa kā vērotāja pozīcijas, ļaujot viņam iztēloties distanci starp sevi un notiekošo, ļaujot rast savu interpretāciju un savu atspulgu akvārijā – ūdenszemē.

Izstādes kuratore ir Astrīda Riņķe; izstāde apskatāma no otrdienas līdz piektdienai 12:00–18:00. Ieeja tajā ir bez maksas.

Vizītkarte

Elizabete Balčus (1990) ir performanču māksliniece un muziķe, kura savās uzstāšanās pārvēršas par mākslas objektu. Viņas skaņu ainavas un audiovizuālās performances ved klausītāju cauri atbalsojošām flautas un ēteriskas balss cilpām, brīvā džeza improvizācijām, un klikšķošiem elektropopa bītiem svārstīgā transā starp nomodu un miegu.