Aizvakar, gaidīts, pārcelts un beidzot sagaidīts, notika 2020. gada Ziemeļu un Baltijas valstu jauno senās mūzikas atskaņotāju konkurss EAR-ly. Kopš 2008. gada, kad pirmo reizi to rīkoja Petera Pontvika vadītais Stokholmas Senās mūzikas festivāls Zviedrijā, turpmāk ik pēc diviem gadiem tas notiek kādā no NORDEM (Nordic Early Music) federācijas dalībvalstīm.

Pirmo reizi Rīgā finālistus sagaidīja Starptautiskā Baha mūzikas festivāla direktore Aina Kalnciema. Finālistu uzstāšanos Mencendorfa namā tiešsaistē varēja baudīt visi interesenti, un tiešsaistē viņus vērtēja žūrija – Paolo Pandolfo no Itālijas, Lisa Beznosjuka (Lisa Beznosiuk) no Anglijas, Katalina Visensa (Catalina Vicens) no Šveices un Matss Lillhannuss (Mats Lillhannus) no Zviedrijas.

Pa kārtai ar pusstundu garu programmu uzstājās zviedru lautists Jonatans Bugts (Jonatan Bougt, viņš spēlēja teorbu), lietuviešu vijolniece Augustina Vizbaraite un divas mūziķes no Latvijas – flautiste Maija Kļaviņa un klavesīniste Gertruda Jerjomenko, kura atskaņoja gan solo programmu, gan bija klavesīniste Maijai.

"Klasika" uz Mencendorfa namu devās jau pēc konkursa izskaņas, un tikās ar trim finālistiem, kuri paši sev bija uzrīkojuši improvizācijas svētkus.

Gertruda Jerjomenko šo konkursu sauc par fantastisku pieredzi – finālistu līmenis bijis ļoti augsts, tāpat ļoti vērtīgi bijuši žūrijas komentāri.

Savukārt Augustina Vizbaraite kopā ar pārējiem konkursa dalībniekiem izjutusi, ka mūzika šeit skan pa īstam un neslēpj, ka pati jūtas kā sapnī.

Konkursa dalībnieks un arī konkursa uzvarētājs Jonatans Bugts pauž prieku, ka pēc ilgas gaidīšanas beidzot var būt kopā ar citiem mūziķiem. Par nākotni domājot, viņš cer uz dzīviem koncertiem un dzīviem klausītājiem – kā jau tas reiz bijis. Savu instrumentu spēlē astoņus gadus, pirms tam Londonā apguvis ģitāras spēli, un turpat sastapis savu nākamo lautas skolotāju Jakobu Lindbergu. Un nu senajai mūzikai viņa dzīvē ir galvenā vieta.

"Esmu ļoti priecīga un laimīga, ka šajā pandēmijas laikā tomēr beigu beigās izdevās šo konkursu noorganizēt Rīgā," uzsver Baha kamermūzikas festivāla direktore Aina Kalnciema. "Šis ir pirmais tāda veida konkurss, un domāju, ka tas arī turpināsies, jo mums apkārt ir lieliski mūziķi – gan Ziemeļvalstīs, tāpat Lietuvā un Igaunijā. Mēs piesaistīsim, iesaistīsim un iepazīsim šos talantīgos jauniešus. Esmu pateicīga arī Peteram Pontvikam, NORDEM prezidentam – šīs organizācijas biedre esmu arī es. Viņš ir cilvēks, kurš ļoti jūt un saprot, kurā virzienā doties. Viņš arī saprot un jūt jauno mūziķu talantus. Mēs bijām pilnīgi vienisprātis gan par pirmo, gan otro, trešo un ceturto vietu. Bet pirmā vieta – man liels prieks par Jonatanu!

Kad bijām jau saņēmuši pirmos audio paraugus no mūziķiem konkursa pirmajai kārtai, jutām, ka viņš ir interesants, bet ne tuvu nevarējām iedomāties, ka viņš jau ir tāds mākslinieks. Jā, ir pārsteigumi šādos konkursos."

Peters Pontviks ir mums labi zināmā ansambļa Villancico vadītājs un Stokholmas Senās mūzikas festivāla direktors. Nupat šis festivāls notika jau 20. reizi, un tā atklāšanas koncerts 1. jūnijā bija pirmais koncerts Stokholmā pēc ilgiem laikiem ar klausītājiem. Ar savu klātbūtni to pagodināja arī Zviedrijas karaļpāris.

Tāpat Peters Pontviks ir arī Ziemeļvalstu senās mūzikas federācijas NORDEM priekšsēdētājs un Rīgā būt viņš ir ļoti priecīgs: "Pusotru gadu pēc murgainā cietuma režīma šis ir mans pirmais ceļojums ārpus Zviedrijas ar iespēju atkal satikt draugus un iespēju klāt būt konkursā, kura līmenis bijis ļoti augsts.

Un runa jau nav par konkursu, bet par iespēju būt atkal kopā un muzicēt."

Peters Pontviks, protams, ir priecīgs, ka uzvarētājs ir viņa tautietis Jonatans Bukts, kurš Zviedrijā nav nemaz tik pazīstams, jo vēl ir jauns un studē Londonā, bet viņa tuvāka iepazīšana noteikti notiks, jo

Jonatans ir ļoti talantīgs – savas izjūtas viņš prot paust ar instrumenta palīdzību un prot arī klausītājiem atklāt mūzikas dziļāko būtību.

"Bet arī pārējie finālisti bija lieliski, un labi, ka viņiem bija iespēja tikt pie žūrijas atsauksmēm, un tagad viņiem prieks mazliet kopā muzicēt. Tas ir daudz svarīgāk par konkursu un uzvaru," uzsver Pontviks.