15. jūnijā plkst. 18.00 kultūrvietā "Tu jau zini, kur" klarnetists Guntis Kuzma un pianiste Agnese Egliņa prezentēs Latvijas komponistu klarnešsonāšu dubultalbumu, kas nāca klajā 2021. gada rudenī.

Pēc nelielas uzrunas skanēs fragmenti no Jāņa Mediņa un Platona Buravicka sonātēm. Par šo priecīgo notikumu telefonintervijā Intai Pīrāgai plašāk stāsta Guntis Kuzma.

Lielās mūzikas balvas laureātu Gunta Kuzmas un Agneses Egliņas ieskaņotajā dubultdiskā iekļautas visas piecas līdz šim tapušās Latvijas komponistu sonātes klarnetei un klavierēm: Jāņa Mediņa Sonatīne (pēc būtības sonāte, 1950), Marinas Gribinčikas Sonāte (1993), Alvila Altmaņa Sonāte (2017), Andra Vecumnieka Sonāte (2020) un Platona Buravicka Sonāte Plexus (2020). Altmaņa, Vecumnieka un Buravicka sonātes komponētas pēc Gunta Kuzmas un Agnese Egliņas pasūtinājuma. Ieraksts tapis Latvijas Radio I studijā sadarbībā ar skaņu ierakstu producentu Vari Kurmiņu. Tvarta anotācijas autors ir Orests Silabriedis, mākslinieks — Krišs Salmanis.

Inta Pīrāga: Šis jums abiem bijis īsts megaprojekts, kas prasījis daudzas darba stundas, daudzus mēnešus – lai uzrunātu un pārliecinātu komponistus, lai to visu vairākās sesijās radio studijā arī ierakstītu. Kas ir pats patīkamākais, ko šobrīd gribas īpaši izcelt no šī milzīgā darba?

Guntis Kuzma: Pats patīkamākais ir pats albums – ka ilgais process beidzot ir rezultējies un varam to parādīt mūsu klausītājiem.

Darbs ieguldīts tik liels, ka noteikti gribas to visu arī nospēlēt klausītājiem klātienē. Kaut kas no šī albuma šovakar arī skanēs, bet laikam jau pandēmija patraucēja, ka kopīgā koncertā jūs šo mūziku līdz šim nevarējāt atskaņot?

Pandēmija patraucēja pašā sākumā – kad iecerējām jaunas sonātes klarnetei, bet tieši kovidlaiks bija tas, kas mums lika pievērsties šī albuma tapšanai – albums ir tāds klasisks pandēmijas produkts. Jo 2020. gada beigās, kad tiešām viss bija ciet un tikšanās klātienē bija ierobežota, divatā ar Agnesi pavadījām garas stundas mēģinājumos un, kad bijām gatavi, garās ierakstu sesijās divatā to visu arī ierakstījām. Šovakar nospēlēsim pavisam mazus fragmentus, jo tik tiešām – beidzot ir albums, kurā to visu var noklausīties kopumā.

Šie fragmenti būs no galējiem pretmetiem: no Jāņa Mediņa, ko varam ierindot pie 20. gadsimta klasikas, un turpat līdzās – Platona Buravicka jaundarbs Plexus. Īsti un asi kontrasti!

Jā, mums bija ļoti grūti izvēlēties, kurus tieši fragmentus atskaņot, jo koncertā būs gan Marina Gribinčika, gan arī Alvils Altmanis un Andris Vecumnieks, un, protams, tik skaistā vasaras vakarā būtu par garu spēlēt visu. Tāpēc izvēlējāmies pašu vecāko un pašu jaunāko komponistu.

Zinu, ka Orests Silabriedis, kurš veidojis albuma anotācijas un šovakar arī vadīs albuma ieskandināšanu , jau izvaicājis jūs par to mūsu studijā – tvarts "Klasikā" jau skanējis, bet varbūt ir vērts atgādināt – kā jums abiem ar Agnesi ienāca prātā ideja, ka jāpievēršas tik nopietnam žanram kā sonāte? Jo šodien cilvēka uzmanība ne tik ilgu laiku noturas vajadzīgajā līmenī – kaut kā esam pārgājuši uz miniatūrām uz īsajiem formātiem. Bet jūs tā pamatīgi to visu ņēmāt. 

Pirmais impulss šim albumam bija pati sonāte. Otrais impulss – mūsu sadarbība ar Agnesi: minēšu, bet kopā spēlējam jau aptuveni divdesmit gadu garumā, un diezgan daudz esam veidojuši savas programmas, tajās iekļaujot tieši sonātes – visdažādākās, un pēc iespējas tādas, kas Latvijā nav zināmas un nav skanējušas, lai klausītājus vienmēr iepazīstinātu ar kaut ko jaunu. Un trešais impulss bija mūsu vēlme spēlēt tieši latviešu mūziku. Man grūti apgalvot, ka mēs tiešām esam atraduši visas – tā sacīt vienmēr ir risks, bet šķiet, ka šīs piecas tad arī ir visas, kas rakstītas tieši klarnetei un klavierēm. Ja precīzāk, tad četras ir sonātes, bet Jānim Mediņam ir sonatīne. Ja sonāte ir šī žanra karaliene, tad sonatīni varam saukt par princesi. 

Vairāk un plašāk - ierakstā.