Šodien "BBC Promenādē" debitēs kvintets "Carion"! Stāsta klarnetists Egīls Šēfers

Šodien, 15. augustā, pulksten 15 "Klasika" piedāvās tiešraidi no Kārdifas Karaliskās Velsas mūzikas un drāmas koledžas, kur pirmo reizi prestižā festivāla "BBC Promenāde" ietvaros muzicēs pūtējkvintets "Carion", kurā muzicē Latvijas un Dānijas mūziķi: Dora Šereša (flauta), Egils Upatnieks (oboja), Egīls Šēfers (klarnete), Dāvids M.A.P. Palmkvists (mežrags) un Nilss Anderss Vedstens-Larsens (fagots).

Par šo notikumu telefonintervijā plašāk stāsta klarnetists, Latvijas Mūzikas informācijas centra direktors Egīls Šēfers.

Inta Pīrāga: Vispirms apsveicu tevi un kvinteta kolēģus ar piedalīšanos prestižajā "BBC Promenādes" sērijā! Kam pateicoties tika bruģēts ceļš uz šo startu?

Egīls Šēfers: Man pašam tas bija liels pārsteigums, uzzinot, kādā veidā mēs nonācām šajā koncertu sērijā… Ja iepriekšējos gados visi mūsu panākumi bijuši mūsu aģenta smaga darba rezultāts, tad šoreiz tieši mūsu populārie Youtube video ir tie, kas bruģējuši ceļu mūsu panākumiem – sociālās platformas un informācijas aprite mūs dara daudz pieejamākus. Festivāla mākslinieciskie vadītāji bija ievērojuši mūsu materiālu Youtube platformā, viņiem tas patika, un viņi gribēja to redzēt arī šajā koncertsērijā.

Līdzās "BBC Proms" simfoniskajiem koncertiem, kuri lielākoties norit Londonā, Alberta zālē, tiek rīkoti arī kamermūzikas vakari un pēcpusdienas citās norises vietās, un šajā reizē tā ir Velsa, Mūzikas un teātra koledža Kārdifā, kur uzstāsieties ar stundu garu programmu. Vai "Carion" kvintetam šī vieta ir pazīstama?

Absolūti nē! Patiesībā mūsu pirmā parādīšanās šajā koncertu sērijā bija plānota pirms diviem gadiem un Londonā, bet pandēmija ieviesa savas korekcijas - "Promenāde" tika atcelta un mēs nevarējām piedalīties. Šoreiz koncerts pārcelts uz citu vietu, un šis būs pirmais koncerts Britu salās.

Ņemot vērā, ka BBC kolēģiem ir pieredze šādu koncertu rīkošanā, ir skaidrs, ka šis attālums nevarētu būt par šķērsli kvalitatīvam ierakstam, kuru tiešraidē dzirdēs arī "Klasikas" klausītāji. Pastāsti par skaņdarbu izvēli un attiecībām ar šo mūziku. Šajā ziņā rokas jums bija pilnīgi brīvas?

Nē, programma tapa sadarbībā ar festivāla organizētājiem. 2022. gads, protams, mums kā Dānijā bāzētam kamermūzikas ansamblim ir Karla Nīlsena gads, jo 1922. gadā, tieši pirms simt gadiem, tika pirmatskaņots viens no nozīmīgākajiem pūšaminstrumentu kvintetiem – Nīlsena kvintets, un šogad mēs to arī spēlējam. Arī mūsu koncertprogramma "BBC Promenādē" tiešā mērā saistīta ar šo skaņdarbu. Bet nu – tā kā festivāla organizētāji savā ziņā mūsu programmu veidoja, balstoties uz mūsu videomateriālu, tajā ir arī tie skaņdarbi, kuri viņus visvairāk uzrunājuši tieši Youtube platformā, un tā, protams, ir mūsu ārkārtīgi slavenā Ligeti Sešu bagateļļu interpretācija, kas sasniegusi vairāk nekā miljonu klausītāju. Bez tā nu nekādi. Tas būs pirmais skaņdarbs mūsu programmā. Un vieglākam, vasarīgākam koncerta noslēgumam būs Stravinska svīta aranžējumā pūtēju kvintetam.

Tātad festivāla rīkotāji izvēlējušies tādu kā retrospekciju vai esenci no tā, ko šobrīd kvintets arī dara, jo šie skaņdarbi dažādās kombinācijās tiešām jūsu repertuārā ir labi iespēlējušies. Tā ir mūzika, kuru jūs pazīstat ļoti pamatīgi. 

Jā, es tev piekrītu. Šajā ziņā BBC ir ļoti konservatīvi, viņi nemaz neatsaucas aicinājumiem dzirdēt skaņdarbus, kas vēl nav pieejami. Piemēram, mēs šosezon pirmo reizi sākam spēlēt Renātes Stivriņas skaņdarbu, kas ir speciāli mums komponēts un kas ir vienkārši brīnišķīgs darbs! Tas arī nav īpaši garš un būtu ļoti viegli iekļaujams programmā, bet, tā kā viņi nav dzirdējuši, kā tas skan, tad tomēr neriskē to plānot un raidīt tik ārkārtīgi plašai auditorijai. Protams, par to mēs esam bēdīgi, bet priecājamies, ka Latvijas Radio ir daudz atvērtāks šādām jaunām idejām.

Vēl pirms Kārdifas jums bija iespēja uzstāties arī Vācijā, Vārendorfā. 

Tā nav gluži tā pati programma, kas skanēs BBC Promenādē. Parasti mūsu programma ir divās daļās, tāpēc tur ir daudz vairāk skaņdarbu. Un arī Vācijā pagājušajā nedēļā programma bija plašāka – bija gan Renātes darbi, gan Terija Railija skaņdarbi. Programma ir plašāka, brīvāka, un tā arī ir mūsu privilēģija, ka varam braukt un spēlēt skaņdarbus, kuri mums ir uz sirds, un cilvēki ir ļoti priecīgi, jo viņi grib dzirdēt mūsu interpretāciju. Viņi uzticas, ka tas, ko mēs būsim izvēlējušies, būs pārliecinoši un viņus uzrunās.

"Carion" šis gads bijis ļoti noslogots jau kopš paša gada sākuma – esat spēlējuši arī Spānijā, Brazīlijā, vairākkārt Vācijā. Arī septembris un novembris kalendārā ir visai aizņemts. Kas ir galvenais virzītājspēks un dzinulis "Carion" aktivitātēs? Drīz jau būs 20 gadi, kopš darbojaties kopā.

Ļoti labs jautājums, kuram mēs ik pa brīdim pieskaramies. Katras sezonas sākumā, arī tagad, mums ir pārdomu laiks, kur vēlamies virzīties, jo jaunāki arī mēs nepaliekam – to mēs arī saprotam. Gatavojoties šai programmai, mēs atkal un atkal sev jautājam, vai tas ir tā vērts, jo slodze tiešām ir ārkārtīgi liela – ne tikai ceļojuma slodze, bet arī mākslinieciskajā ziņā.  Visas programmas, ko mēs apgūstam, iemācāmies ne tikai spēlēt labi no notīm un kopā, bet iemācāmies tās arī no galvas, jo veidojam arī teatrālas, horeogrāfiskas interpretācijas šiem darbiem, un tas prasa ārkārtīgi lielu laiku un piepūli. Bet katru sezonu arī piedzīvojam tos spēcīgos emocionālos mirkļus, kad jūtam – jā, tas ir tā vērts. Ka visas zvaigznes sastājas, ka visi esam lieliskā formā un ir sajūta, ka konkrētais skaņdarbs ir pilnībā atbrīvojies no nošu partitūras un mēs radām šo mākslas darbu šeit un tagad, klausītāju priekšā. Un mēs nolasām no viņu acīm, ka viņi redz to brīnumu, kas notiek, un mēs paši uz skatuves to piedzīvojam... Tās ir tās sajūtas, kuru dēļ mēs turpinām atkal un atkal, un ceram arī, ka nākošajā sezonā atkal piedzīvosim daudz tādu mirkļu.

Tu minēji horeogrāfiskās aktivitātes – tās, starp citu, ir izceltas arī "BBC promenādes" relīzē. Tas ir būtiski, lai ātri iekarotu klausītāju simpātijas?

Nē, absolūti nē! Tas nav tāpēc, lai iekarotu klausītāju simpātijas. Ir tā, ka pūšaminstrumentu kvintetam galvenais standartrepertuārs ir salīdzinoši jauns, jo mums nav pilnīgi nekā no klasikas. Un nereti ir tā, ka mūsdienu mūzika ir klausītājiem grūti saprotama, grūti sasniedzama. Tur bieži nav melodisko elementu, ko izbaudīt – tur ir pilnīgi citas tekstūras un faktūras, kas jāparāda. Un tieši vizuālais piegājiens, vizuālais akcents palīdz klausītājam saprast, kur ir šīs mūzikas būtība. Mūsu Ligeti Sešu bagateļļu interpretācija ir izcils piemērs tam, ka cilvēki redz, ka tur nav melodiju, bet tur ir konflikts, tur ir priekšplāns un aizmugurējais plāns, tur ir attiecības starp dažādām balsīm. Mēs tās visas vizuāli parādām un klausītājiem ir daudz vieglāk to saprast. Mēs atkal un atkal koncertos piedzīvojam to situāciju, kad klausītājs ir atnācis, gribēdams dzirdēt mūsu Mocartu un Bēthovenu, bet aiziet no koncerta, nopircis kompaktdisku, kurā ir tieši Ligeti Sešas bagatelles vai Nīlsena kvintets, jo tas viņu ir uzrunājis visvairāk – viņš to līdz šim nekad nebija dzirdējis šādā veidā. Un viņam veidojas izpratne. Tā kā kustība ir tikai tāpēc, lai paspilgtinātu muzikālās idejas. Un mēs to darām tādēļ, ka tas strādā, mēs to redzam katrā koncertā.

Protams, ka "BBC Promenādes" koncerta klausītāju vidū būs arī tādi, kas šo mūziku dzirdēs pirmoreiz, un tad jūs savā ziņā kā tādi vēstnieki varēsiet iepazīstināt ar šiem darbiem, kas līdz šim viņiem ir bijuši sveši.

Jā, tā var sacīt. Man gan arī jāteic, ka liela priekšrocība būs tiem klausītājiem, kas mūs klausīsies un redzēs klātienē, jo liela daļa no mūsu koncertuzveduma būs tieši vizuālais aspekts – radio klausītājiem tas ies secen. Vēl papildus milzīgs izaicinājums būs tieši BBC komandai ierakstīt skaņu, jo mēs uz skatuves pārvietojamies diezgan plašā amplitūdā un kā viņi mūs notvers, lai viss būtu vienlīdz labi dzirdami, to es tiešām nezinu… Lai viņiem veicas, bet mēs par to īpaši daudz nedomāsim, jo pirmām kārtām spēlēsim tiem klausītājiem, kuru acis vērstas uz mums.