2. un 3. augustā Livonijas ordeņa pils kapelā Ventspilī ansamblis Schola Cantorum Vox Iubilantis programmā Vox Iberica iepazīstinās ar Spānijas agrīno un vēlīno viduslaiku pasauli, piedāvājot Latvijā vēl nedzirdētu mūziku.

Vizigotiskais spāņu liturģiskais dziedājums ir gandrīz pilnībā zudis – ir saglabājušies tikai daži rokraksti, kas sniedz liecības par šī senā, vēl pirms gregoriskā korāļa radīto dziedājumu. Programma ļaus iepazīt vairāk nekā 1300 gadu seno tradīciju, kur unikālie dziedājumi satiekas ar krāšņo un daudzveidīgo Spānijas daudzbalsīgo repertuāru.

Schola Cantorum Vox Iubilantis ir 2017. gadā izveidots sieviešu vokālais ansamblis, kas specializējas viduslaiku mūzikas interpretācijā, īpašu uzmanību pievēršot gregoriskajam dziedājumam un vēlīno viduslaiku repertuāram.

Tajā muzicē: Agnese Abramāne, Inga Akmene, Līga Beļajeva, Undīne Mazjūle, Dārta Paldiņa, Aija Veismane un ansambļa dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja Laine Tabora, kura aktīvi darbojas gan viduslaiku mūzikas pētniecībā, gan pedagoģijas jomā un strādā kā diriģente Amsterdamas Schola Cantorum un Hārlemas Sint Bavo Katedrāles – Bazilikas Mūzikas institūtā, kā arī māca gregorisko korāli diriģēšanas studentiem Hāgas Konservatorijā.

Laini Taboru sarunas iesākumā sveicam ar Pontifikālajā Sakrālās mūzikas institūtā Romā aizstāvēto doktordarbu "Rīgas cisterciešu mūķeņu liturģisko un muzikālo avotu izpēte", iegūstot augstāko novērtējumu. Uzzinām, kas radošajā dzīvē mainījies pēc sešus gadus ilgā darba pie pētījuma, vai tas būs lasāms arī latviešu valodā (tapis itāliski), ar ko spāņu viduslaiku dziedājumi atšķiras no gregoriskajiem dziedājumiem, kas vieno dziedātājas ansamblī Schola Cantorum Vox Iubilantis un kas notiks Sv. Jēkaba katedrāles svinībās 24. augustā.

Laine Tabora:

Koncerti Ventspilī prezentēs trīs dažādus spāņu sakrālās un liturģiskās viduslaiku mūzikas veidus.

Viens ir tā sauktais mozarābiskais jeb vizigotiskais dziedājums. Tas ir monodisks, vienbalsīgs, daudz senāks nekā gregoriskais korālis un pārstāv lokālu tradīciju. Kaut kāda līdzība ar gregorisko korāli, protams, ir, bet daudzas muzikālās formulas atšķiras, piemēram, kadences, arī skanējums ir citādāks. Tiem, kas ir pieraduši dzirdēt gregorisko korāli, tas pavisam noteikti liks aizdomāties. Šo monodisko mozarābisko dziedājumu papildinās gan daudzbalsīgi, gan arī vienbalsīgi dziedājumi no vēlīnākiem kodeksiem.

Mozarābiskā dziedājuma tradīcija pastāvēja no 8.  līdz 11. gadsimtam, kad gregoriskais korālis diemžēl to pārņēma un šī tradīcija neturpinājās.

Lai gan vienā vietā, Toledo, vēl arvien vienreiz gadā tiek svinēta mozarābiskā mise un dziedāti mozarābiskie dziedājumi. Ļoti interesanti, ka ir vairāk nekā 5000 mozarābisko dziedājumu, bet šobrīd varam dziedāt varbūt tikai ap 30, jo ir ļoti specifiska, atšķirīga neimu notācija. Tikai nelielu daļu varam atšifrēt, bet daudzi skaņdarbi šobrīd nav atšifrējami un transkribējami, līdz ar to šos dziedājumus nevaram atskaņot.

Kā izskatās notis, no kurām dziedat?

Tās ir pārrakstītas kvadrātnotācijā, bet virs tās mums ir arī šis mozarābiskā dziedājuma rakstības fragmenti no manuskripta. Redzam arī mozarābisko notāciju.

Mozarābiskais vedina domāt par kaut ko austrumniecisku. Vai tas tiešām mūzikā parādās?

Interesants jautājums. Viduslaikos noteikti parādījās, bet līdz mūsdienām nav saglabājies neviens veids, kā mēs varētu zināt, kā tas skanēja - vai tur bija ceturtdaļtoņi, piemēram, vai tas tika ar portamento vai citiem izteiksmes līdzekļiem atskaņots - to mēs nezinām. Mēs dziedot to pielīdzinām gregoriskā korāļa skanējumam, bet melodijas ir ļoti ornamentētas. Protams, arī gregoriskajā korālī melodijas ir ornamentētas, bet te tesitūra ir plaša un ir daudz interesantu, unikālu iezīmju, kādas, teiksim, 10. gadsimta gregorisko korāļu dziedājumos mē nesastopam.

Plašāk - audioierakstā.