Godinot itāļu flautas spēles skolas tradīciju bel canto stila gaismā, 26. augustā plkst. 17 Stāmerienas pils zālē skanēs koncerts Opera flautastic, kurā flautiste Ilze Urbāne muzicēs kopā ar pasaulslaveno Rafaelu Trevizāni (Raffaele Trevisani), kurš ar savu dziedošo, pilnskanīgo toni un virtuozo tehniku ir viens no itāļu flautas skolas spožākajiem pārstāvjiem. Koncertā piedalīsies arī viņa ilggadējā skatuves partnere un dzīvesbiedre Paola Džirardi (Paola Girardi).

Stāmerienas pils vēsture ir cieši saistīta ar Itāliju un šis fakts piešķirs koncertam īpašu auru.

Par šo skaisto kultūrnotikumu sarunājamies ar Ilzi Urbāni, kura stāsta gan par koncerta nosaukumu, satikšanos ar Rafaelu Trevizāni un viņa dižciltīgo izcelsmi, gan par pirmo iepazīšanos ar Stāmerienas pili un programmu, kuru papildinās vēstuļu lasījumi un programmas pieteikumi itāļu valodā...

Koncerts tiks atklāts ar Venēciešu izcilā baroka komponista Antonio Vivaldi koncertu divām flautām Domažorā. Šajā programmā tiks atskaņotas arī itāļu 19. gadsimta izcilo flautas virtuozu fantāzijas par operu tēmām. Klausītāji varēs baudīt Emanuēla Krakampa fantāziju par Džuzepes Verdi operas "Traviata" tēmām, kā arī Džuzepes Raboni trio fantāziju par Verdi operas "Rigoleto" tēmām. Koncerta programmā atskaņota tiks arī Pjetro Morlaki fantāzija par Džoakīno Rosīni operas "Mozus Ēģiptē", kā arī Rafaela Galli trio fantāzija par Rosīni operas "Semiramīda" tēmām.

Itāļu flautas spēles zelta laikmeta kompozīciju parādi noslēgs par flautas Paganīni dēvētā 19. gadsimta flautista Džulio Bričaldi skaņdarbs divām flautām un klavierēm "Briljantais duets", kurš valdzinās ar savām oriģinālajām melodijām un spilgto virtuozitāti.

Koncertā izskanēs arī latviešu autores, Dantes Aligjēri biedrības Latvijā prezidentes Hellas Milbretas-Holmas "Vokalīze" un "Jūras dziesma". 

Inta Pīrāga: Zinot tavu kaislību uz itāļu mūziku – jo arī tava doktorantūras programmas tēma ar to ir saistīta – vai varu lūgt vispirms atšifrēt šī koncerta nosaukumu? Kuru no vārdiem tu varētu vairāk akcentēt?

Ilze Urbāne: Varbūt vairāk varētu akcentēt vārdu "opera", jo kopā ar brīnišķīgo itāļu flautas virtuozu un viņa dzīvesbiedri atskaņosim fantāzijas par itāļu komponistu slaveno operu tēmām – gan Verdi, gan Rosīni. Pētot itāļu flautas skolas un vispār instrumentu vēsturi, izrādās, ka 19. gadsimtā daudzi virtuozi mūziķi palika it kā operas ēnā, un tad, lai savos koncertos ievilinātu publiku, viņi spēlēja galvu reibinošus, žilbinošus skaņdarbus tieši par operu tēmām, tādējādi itin kā iznākot no operas ēnas. Jo Itālijā tolaik viss bija tikai par un ap operu – bija opera, opera, opera, opera… Tad arī sākās klasiskie mūzikas koncerti ar Nikolo Paganīni un citiem slavenajiem vijoļvirtuoziem. Mēs, piemēram, spēlēsim Emanuela Krakampa fantāziju par "Traviatas" tēmām, Raboni fantāziju par "Rigoleto". Vairāki no itāļu autoriem, kas sacerējuši skaņdarbus flautai un ko mēs arī spēlēsim koncertā, bijuši "La Scala" operas pirmie flautisti jeb solo flautisti. Arī pats Rafaels Trevizāni savulaik strādājis "La Scala" operā un spēlējis pavadījumus, piemēram, Lučāno Pavaroti, sadarbojies ar slavenajiem diriģentiem. Šajā koncertā savīsies opera un itāļu dzīves garša.

Pastāsti par savu satikšanos ar Rafaelu Trevizāni! 

Stāsts patiešām ir brīnišķīgs… Savulaik ļoti, ļoti sapņoju par to, ka varētu mācīties pie slavenā flautista Džeimsa Golveja. Tas toreiz – vēl PSRS laikos – likās neiespējami… Tiklīdz radās pirmā iespēja un es jau biju Džuljarda skolas studente, devos uz viņa meistarklasēm: biju izraudzīta kā viena no aktīvajiem dalībniekiem. Golveja meistarklases sākās ar atklāšanas koncertu, kur pirmo reizi tad arī izdzirdēju Rafaela Trevizāni spēli: viņš atskaņoja Sarasates "Čigānu dziesmas". Tas bija TĀDĀ līmenī! Tas man lika pārdomāt dzīvi – ko tagad darīt... Nekad agrāk neko nebiju dzirdējusi par itāļu flautistiem, bet patiešām – tas manā dzīvē pirms divdesmit septiņiem gadiem bija tāds satricinājums, dzirdot viņa spēli. Kā vēlāk izrādījās, Trevizāni jau bija plānojis savas meistarklases sarīkot gan Maskavā, gan Pēterburgā, bet viņa dzīvesbiedre atcerējās par mani un teica – varbūt varētu braukt uz Latviju? Tā nu pēc divdesmit septiņiem gadiem sastapāmies, un tas atkal bija kā satricinājums, kam pateicoties, iestājos doktorantūrā un sāku pētīja itāļu flautas skolas vēsturi...

Tātad Trevizāni šī nebūt nav ne pirmā, ne otrā reize Latvijā! Bet vai jūs abi esat bijuši Stāmerienas pilī?

Mēs nekad tur neesam bijuši, un man jāatzīstas, ka arī es tur ne reizi vēl neesmu bijusi, kas ir gandrīz nepiedodami, jo jebkurš cilvēks, kas tur bijis, atzīst, ka tur ir īpaša aura. Man ir ļoti liels lepnums par Latvijas pilīm – būtu priecīga, ja to novērtētu arī mūsu itāļu viesmākslinieki... 

Vairāk – audioierakstā.