Šobrīd Latvijā ieradies duets "Viņš un Viņa" jeb Ilze Lejiņa un Freds Ormēns, lai sniegtu vairākus koncertus. Daļa no tiem jau aizvadīta, liela daļa - vēl priekšā.

Vaicāta, kādas ir sajūtas, viesojoties mājās, Ilze Lejiņa teic: "Brīnišķīga! Mājās ir vislabāk, un vasaras šeit ir visskaistākās, tāpēc tās tiešām pavadām šeit no pirmās līdz pēdējai dienai - te ir tik zaļa zāle, tik skaistas upes, ezeri un jūra. Jūra ir vispār kaut kas fantastisks Latvijai!

Esam ļoti priecīgi šeit koncertēt - tā arī ir liela dāvana: ne tikai atpūsties, bet arī koncertēt."

***

Franču saksofonists, multiinstrumentālists un komponists Freds Ormēns (Fred Hormain) ar mūziku no sava jaunākā albuma Spiritualité mūs aizvilina elektronikās mūzikas skaņu pasaulē, kas bagātināta ar virtuozām saksofona improvizācijām. Koncertos piedalās latviešu saksofoniste un vijolniece Ilze Lejiņa, kura ar savu pieredzi akadēmiskajā un folkmūzikā ir vērtīgs pienesums Freda oriģinālmūzikai.

Dažādi saksofoni, elektriskā vijole, kokle, balss, elektronika un daudzi citi instrumenti dueta izpildījumā rada aizraujošu un neparastu skanējumu.

Ilze un Freds koncertdarbības desmit gadu laikā ir uzstājies vairāk nekā simt Latvijas pilsētās, gan arī citur Eiropā.

Franču mūziķis Freds Ormēns muzikālo profesionalitāti krājis, piedaloties daudzos projektos džeza, salsas, elektro un funk stilā. Par viņu saka — talantīgs un spontāns, improvizējot mūziķis jebkuru dzīves mirkli pārvērš maģiskā piedzīvojumā. Iespēlējis saksofona solo Laimas Vaikules albumā „Atkal mājās”, uzstājies kopā ar Maceo Parker bundzinieku Jamal Thomas, Candy Dulfer iesildošās grupas sastāvā Luksemburgā, gan arī piedalījies mūzikas festivālos Latvijā, Krievijā, Beļģijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Bieži uzstājas zem pseidonīma Mister Goldhand.

Ilzi Lejiņu savukārt zinām kā vienu no pirmajām populārajām latviešu saksofonistēm Latvijā. Pabeigusi Madonas mūzikas skolu, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Ilze sevi pilnveidoja studijās Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un Nacionālajā mūzikas konservatorijā Montroijā Francijā. Muzicējot Rīgas saksofonu kvartetā, ieguvusi Lielo Mūzikas balvu, dibinājusi un vadījusi meiteņu saksofonu kvartetu n[ex]t. Ilze daudzus gadus bija saksofonu grupas koncertmeistare profesionālajā pūtēju orķestrī „Rīga”, spēlēja solo partijas Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un Latvijas Operas orķestrī. Kā saksofona pasniedzēja strādājusi mūzikas skolās Francijā un Luksemburgā.

Vasaras koncertu tūres tuvākie koncerti:

04/08  Cēsis - mākslas telpa "Mala"

13/08  Kārķi - dabas koncertzāle

17/08  Rīga - Tallinas ielas kvartāls

19/08  Viļāni - muižas parks

27/08  Cesvaine – pils terase

***

Anete Ašmane-Vilsone: Tas, ko savās otrajās mājās Francijā esat sastrādājuši, šoreiz ir Freda Ormēna jaunākais albums "Spiritualité". 

Ilze Lejiņa: Jā, to varētu tulkot kā "Garīgums" vai "Dvēseles ceļa meklējumi", kā Freds pats skaidro.

Tā ir oriģinālmūzika, kas tapusi kovidlaikā – kā jau daudziem mūziķiem, tas bijis periods, kad varējām apstāties, padomāt un kaut ko saprast.

Albumā būtībā ir piecas dziesmas ar dažādiem nosaukumiem, dažādiem skaidrojumiem. (..) Šīs dziesmas, kā arī dažas citas un arī latviešu tautasdziesmas mūsu interesantajā, netradicionālajā aranžējumā skanēs mūsu koncertos. 

Daļa no koncertiem jau aizvadīta: kā publika jūs uzņēmusi līdzšinējos četros koncertos Rīgā, Liepājā, Alsungā un Kolkā?

Šis mums ir brīnišķīgs laiks, jo visi koncerti notiek ārā, kā jau vasarā, zem zilām debesīm.

Cilvēkiem ļoti patīk, viņi saslēdzas ar debesīm un zemi, kā mēs aicinām koncerta sākumā. Viņi ceļo mums līdzi mūsu muzikālajā universā – viss līdz šim noritējis veiksmīgi.

Kā jums abiem norit mūzikas radīšanas process? Tu sacīji, ka mūzika tapa kovidierobežojumu laikā. Vai Freds to rakstīja viens, vai arī tu tomēr turpat blakus biji un iesaistījies arī tapšanas procesā? Kā vedās kopīgais darbs?

Freds ir simtprocentīgs komponists – ja viņš iedomājas, ka te varētu būt kāda krāsa, viņš mani uzaicina iespēlēt kādu melodiju un pats arī pasaka priekšā, kā tam vajadzētu izklausīties, kaut arī viņš pats vijoli nespēlē. Es spēlēju, bet viņš lieliski dzird, kā kam vajadzētu būt. No savas puses varu nodrošināt mieru, lai trīs bērni mājās viņu netraucē, kamēr notiek radošais process. Tā ka mēs sadarbojamies, bet komponists ir viņš.  

Vai šī programma izskanējusi arī Francijā?

Jā, Francijā šo koncertsēriju atklājām, ja nemaldos, aprīlī ar trim koncertiem un pāris radio podkāstiem. Programma tika labi uzņemta un domāju, ka rudenī to atkal rādīsim Francijā un Luksemburgā un tās apkārtnē. 

Vai ir kādas atšķirības publikā, kā jūsu uzstāšanos uztver Rietumeiropā vai te, Latvijā?

Atšķirības esmu jutusi vienmēr, kopš pirms desmit gadiem esam sākuši koncertēt kopā. Latvijā koncertējot, vēl to nejutu, bet, kad aizbraucu dzīvot citviet, jūtu atšķirību. Latvieši ir ļoti uzmanīgi klausītāji – ļoti pošas svētkiem, viņi gaida šos koncertus, nāk un klausās, bet emocijās nav ārišķīgi – no sajūsmas nekliedz. Savukārt koncerta beigās mēs saprotam, ka viņiem ļoti paticis, klausītāji nāk un saka labus vārdus. Tā ir tā lielā atšķirība, ka latvieši ir ļoti, ļoti labi klausītāji.