Sākotnēji tapusi kā īsfilma, Rūnara Rūnarsona pieaugšanas drāma "Lauztā gaisma" par cilvēka jūtu pasaules metamorfozēm zaudējuma laikā šogad atklāja Kannu kinofestivāla "Īpašā skatiena" konkursu, to pašu, kurā pirmizrādi piedzīvoja arī Ginta Zilbaloža "Straume".

Filmas kodolu veido islandiešu jauniešu kopa, draugi, mākslas studenti, kuri mīl, rada, muzicē, improvizē kustību, bauda un tik daudz nedomā par rītdienu. Līdz kādā siltā vasaras dienā notiek traģēdija – smagā autokatastrofā iet bojā visu mīlētais Didi. Dusmas, noliegums, atmiņu uzplaiksnījumi, pieņemšana un atvadas – šim sēru ciklam vissāpīgāk iziet cauri filmas galvenās varones – Una un Klāra, kurām abām nākas iepazīt mīļotā cilvēka zaudējuma sāpes.

Kā pārtulkot zaudējuma valodas – šim uzdevumam islandiešu režisors pievērsies, balstoties personīgajā pieredzē, panākot trīsas radošu klātbūtnes un līdzpārdzīvojuma efektu. Nebanalizējot divu sieviešu sēras un sāncenses tēlu, filma veidota no Unas skatupunkta – islandietes Elīnas Halas aktierdarbs ir filmas emocionālā atslēga.

Savukārt "Lauztās gaismas" dvēseles stīga ir uzticēta ievērojamā islandiešu mūziķa Johana Johansona kompozīcijai Odi et Amo no 2018. gada albuma Englaborn & Variations, kuru viņš pabeidza īsi pirms savas aiziešanas mūžībā.

Odi et Amo jeb "Es ienīstu un mīlu" ir romiešu dzejnieka Katulla veltījums viņa mīļotajai Lesbijai, kurš skan šādi:

Es ienīstu un mīlu. Varbūt jūs jautājat, kāpēc es to daru?
Es nezinu, bet jūtu, ka tas notiek, un esmu saplosīts.