No 12. oktobra ir rītu - Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (“Riga IFF”) kuratores Dārtas Ceriņas aicinājums uz kādu no festivāla filmām, kas saistītas ar mākslinieciskiem procesiem un radošām personībām.

Kā viens no Rīgas Starptautiskā kino festivāla jubilejas gada programmas notikumiem uz lielā ekrāna ir jāizceļ Margarētes fon Trotas jaunākā spēlfilma „Ingeborga Bahmane - ceļojums tuksnesī”. Šis darbs ir ievērojams ne tikai ar to, ka tas konceptuāli mēģina pārskatīt austriešu izcelsmes literātes Ingeborgas Brahmanes (1926-1973) attiecības un savā ziņā arī sāncensību ar dramaturgu Maksu Frišu, kurš tolaik, tāpat kā Bahmane, arī bija literāro aprindu pielūgts.

Darbs arīdzan ir ievērojams ar to, ka tā autore ir Eiropas kino klasiķe, savā ziņā ar Latviju saistītā režisore Margarēte fon Trota (viņas vecmāmiņa ir Latvijas vācbaltiete, kas nāk no Trotu-Treidenu dzimtas).

Šobrīd jau 84 gadus vecā režisore savu karjeru sākusi kā aktrise, jau 70. gadu vidū un jo īpaši 80. gados viņa līdzās Vimam Vendersam, Raineram Verneram Fasbinderam, tāpat arī savam tālaika dzīvesbiedram Folkeram Šlēndorfam kļuva par vienu no Jaunā vācijas kino pionierēm. Viņas vārds un īpaši daudzi veidotie kinodarbi ir atstājuši būtiskus nospiedumus Eiropas kino vēsturē.

Ingeborgas Bahmanes lomas atveidotāja Vikija Krīpsa ir viena no spožākajām un daudzšķautņainākajām Eiropas aktrisēm.

Ne tikai Vikijas Krīpsas spilgtā ekrāna klātbūtne, viņas niansēto skatienu, glāstu, žestu un arī tādu ilgu simfonija ir tas, kas šo fon Trotas savā ziņā klasiski veidoto kostīmdrāmu padara par ļoti atjautīgu un interesantu jaunas sievietes psiholoģijas tuvplānu.

Filmas darbības lauks un telpa noris vien pāris gadus galveno varoņu dzīvēs, galvenokārt Cīrihē un Romā. Mijiedarbojoties siltajai Itālijas saulei un izteikti rēnajam Šveices tonim, skaidri tiek iezīmēti arī pretstati starp Bahmani un Frišu, kurš pamazām jūt savā mīļotajā sievietē un viņas spējā darboties ar vārdiem un valodu kaut ko vairāk, kas ir viņš pats. Līdz ar to ļoti būtisks arī filmas nosaukumā iekodētais šifrs par Bahmanes vēlmi atbrīvot sevi un arī tā laika sieviešu sabiedrību, ļaujoties emancipācijai. Un tieši metaforiskais tuksneša tēls, ļaujoties jaunu attiecību formulējumiem un formātiem, pamazām kļūst par viņas atbrīvotni.

Filma skar Bahmanes radošās darbības laiku, kad viņa raksta daudzus operu libretus, un filmā arīdzan izskan fragments no Hansa Vernera Hences operas „Homburgas princis”.