Stāsta Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) kuratore Dārta Ceriņa

Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF) šogad iespējams redzēt arī visnotaļ neparastu, negaidītu un neordināru viena mākslinieka portretu, proti, runa ir par norvēģu režisora Henrika Martina Dālsbakena jauniztēloto norvēģu mākslinieku Edvardu Munku filmā "Munks".

Vietējiem skatītājiem Dālsbakena vārds varētu atmiņā atsaukt pērn izrādīto neovesternu "Nemiera gari". Viņš ir zināms kā Eiropas kino žanra alķīmiķis, allaž mēģinot pārsteigt, savērpt un arī aplauzt skatītāju gaidas. Savā ziņā to pašu var teikt par portretdarbu "Munks", jo, visticamāk,

Dālsbakens, tveroties līdzi šim hrestomātiskajam, ievērojamajam māksliniekam sapratis, ka nav nekā garlaicīgāka kā vērot, kā krāsa žūst uz ekrāna, sekot līdzi varonim no viņa dzīves pirmajām dienām līdz pat pēdējai elpai. Tieši tādēļ Dālsbakens Munka personību sadala četrās dažādās daļās. Tie ir četri dažādi nogriežņi, teju kā īsfilmas, kas ļauj fragmentāri, epizodiski, iespējams, varbūt pat viņa dzīves ne tajos pašos svarīgākajos posmos, tomēr arī viņa mainību iezīmējošās epizodēs.

Šajās epizodēs Munks parādās kā jauns, naivs mīlētājs. Vēlāk - kā eksistenciālists, kurš dzīvo Kristiānijā. Tad jau arī kā Berlīnes mākslas aprindu kaitinātājs un lielais skandālists un arī, protams, mūža nogalē, savijoties viņa paša attiecībām un attieksmei pret nacistisko režīmu.

Te varētu sacīt, ka Dālsbakens ir konceptuāli mēģinājis ne tikai uzlauzt biogrāfijas žanru, bet arī apspēlē to, ko Munks ir darījis ar savām litogrāijām un arī saviem daudzajiem darbiem, līdzīgi kā "Kliedziens", kas tika pavairots no "Kliedziena" uz "Kliedzienu".

Tad arī pats mākslinieks šeit tiek reproducēts, izšķīstot savā apjomā dažādās izteiksmēs gluži kā viņa darbi.

Dālsbakens it kā apdomīgi nosaka, ka nav tāda viena ideāla, nav tādas vienas izdomas vai koncepta par to, kas ir viens cilvēks. Tieši tādēļ viņš sadarbojas ar četriem dažādiem aktieriem, kuri ir atveidojuši Munku dažādos dzīves posmos un laikos. Tāpat viņš ir izvēlējies atšķirīgu estētiku katrai no Munka dzīves daļām. Te atšķiras gan krāsu palete, gan estētika, gan kadru garums, gan arī kadrējuma leņķi. Dālsbakens it kā rotaļājas ar apsolījumu ieraudzīt vienu veselu monumentālu mākslinieku.

Pavasarī iznāca filmas skaņuceliņa albums, kuru veidojis vijolnieks Tims Fains (Tim Fain).