Stāsta Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) kuratore Dārta Ceriņa

Rīgas Starptautiskā kinofestivāla jubilejas gada viena no skatītājus izaicinošākajām filmām ir vācu režisores Angelas Šanelekas (Angela Schanelec) darbs „Mūzika”. Protams, filmas nosaukumā ir skaidra atsauce uz to, kas varētu sagaidīt skatītāju.

Šis darbs rotaļājas, dekonstruē mūzikas tradīciju, galvenokārt, protams, klasisko.

Līdztekus mūzikas klātbūtnei, kas tiek vizualizēta, apspēlēta, izdziedāta, pārdziedāta, izdzīvota, ir mīts par valdnieku Edipu, par to, kā viņš nogalināja savu tēvu, iemīlēja māti un ar viņu arī apprecējās. Šaneleka, ievērojamā Berlīnes kino skolas pārstāve, mēģina savos darbos veidot ļoti atsvešinātu, distancētu telpu. Domājot par savām attiecībām ar filmas skatītāju, savā ziņā nepiedāvā lielāku tuvību filmā „Mūzika”. Šeit viņa rada impulsus par galveno varoni, Edipa līdzinieku Jonu un viņa turpmākajām gaitām, bērnībā tiekot atraidītam, meklējot ģimeni, vēlāk arī pastrādājot noziegumu, nonākot cietumā un tur iepazīstoties Iro.

Šanelekai savā ziņā ir šī apstādinātā empātija un trūkstošā vēlme līdzpārdzīvot filmas varoņiem, un šķiet, ka viņa arī no skatītāja to neprasa.

Tāpat kā festivālā arīdzan izrādītais Šanelekas darbs „Es biju mājās, bet”, arī „Mūzika” ir antipsiholoģiska traģēdija. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka šis darbs ir dzimis no mūzikas gara. Šis ar Berlīnes kinofestivāla "Sudraba lāci" godalgotais darbs par labāko scenāriju skatītājam būs greizais spogulis. Tas vienlaikus tuvinās zināmajam antīkajam mītam un arī no tā pārdroši attālinās, bravūrīgi pārrakstot mums zināmā sižeta detaļas. Tajā pašā laikā filma savieno ļoti atšķirīgos raksturus un vaibstus. Tāpat filma ļoti apdomīgi rotaļājas ar rietumu popkultūras zināmajām detaļām, apsolījumiem un citātiem. Bet galu galā

filmas vadmotīvs ir iekalts tās nosaukumā - tā ir mūzika.

Kad valdnieks Edips, kurš šķietami zaudējis visu un saprot, ka spēj nodarīt saviem tuvākajiem pāri daudz vairāk, kā viņš būtu vēlējies, tad viņš dāvina mūziku. Viņa dāvinājumu pūrā ir Monteverdi, Pergolēzi, Bahs un Vivaldi.