Režisora Heincena-Cioba dokumentālā filma “Izdejot Pīnu Baušu” jeb “Dancing Pina” ir veltījums Vupertāles dejas teātra lielpersonībai,  fascinējošajai vācu dejotājai un horeogrāfei Baušai un cilvēkiem, kas šodien mēģina vēlreiz apgūt, tuvināties viņas darbiem.

Divus Baušas iestudējumus – 1974. gadā tapušo Kristofa Vilibalda Gluka “Ifigeniju Tauridā” un gadu vēlāk, 1975. gadā iestudēto Igora Stravinska “Svētpavasari” vēlreiz iedzīvina jaunās paaudzes dejotāji un kompānijas divās dažādās kultūrās, klimatos un apstākļos – Zempera operā Drēzdenē un zvejnieku ciematiņā netālu no Dakāras.

Jauno dejotāju mēģinājumus vada bijušie Tanztheater dalībnieki. Taču Pīnas darbus nav iespējams vienkārši atkārtot.

Dejotājiem jāpiepilda Pīnas horeogrāfija ar savu ķermeni un saviem stāstiem, atsaucoties uz Baušas teikto: “Mani neinteresē tas, kā cilvēki kustās, bet tieši tas, kas viņus aizkustina.”

Drēzdenes iestudējuma soliste, Sanguena Lī no Dienvidkorejas, tika atzīta par garu klasiskajai dejai, Džulianam Amiram Leisijam no ASV bija jāpārvar homofobiskie aizspriedumi, sākot savu ceļu dejā, bet Glorija Ugvarelojo Biači no Nigērijas izmanto deju, lai paustu savu cīņu par vienlīdzību - viņas kultūrā karjera dejā, kas tiek pielīdzināta teju prostitūcijai, iznīcīna jelkādu cerību kādreiz izveidot ģimeni.

Mākslinieki no ielu dejas, klasiskā baleta un tradicionālajām afrikāņu dejām transformē Baušas darbus, līdz viņas radītā horeogrāfija izmaina pašus dejotājus un to dzīves.