Par aizvadītā gada krietnākajiem iedvesmas avotiem, spilgtākajiem notikumiem un radošo zemestrīci stāsta dziedātājs Raimonds Bramanis, kurš "Lielajai mūzikas balvai 2019" izvirzīts kategorijā "Par izcilu interpretāciju". Nomināciju viņš izpelnījies par Tota lomu Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā.

"Milzīgs prieks bija, kad pie mums pērn pavasarī viesojās Latvijā ārkārtīgi mīlētais tenors Vorens Moks. Viņš atbrauca pie mums nodziedāt Kalafu - milzīgu lomu mūsu skaistajā klasiskajā izrādē. Dziedāju tur vienu no ministriem, Pangu. Mēģinājumu procesā un izrādē ar Vorenu ne nu gluži sadraudzējāmies, bet ļoti labi komunicējām, jo viņš ir absolūti brīvs un smaidīgs cilvēks.

Reiz savā grimētavā iedziedājos, un abi vienlaicīgi satikāmies koridorā. Moks pagriezās pret mani un prasīja - tu tas biji, kas dziedāja? Atbildēju apstiprinoši. Viņš saka - ak, tā? Skaista balss! Saku - ak, vai, paldies! Ar to it kā viss beidzās. Sākās izrāde, nodziedājām, biju ļoti laimīgs par viņa brīnišķīgo komplimentu. Pēc izrādes notika neliela pieņemšana mūsu viesim par godu. Vārds pa vārdam, un viss beidzās ar to, ka jau rudenī Honkongā nodziedāju divus "Rigoleto" Hercoga lomā. Tas man bija kolosāls pārsteigums, ka tieši tā tas notiek - pa taisno.

Esmu šausmīgi laimīgs un lepns, ka Ķīnā publika sauca "Bravo!", Moks sita uz pleca un teica - nu, kolosāli, kur tu tāds biji paslēpies?! 

Viņš man brīvā formā deva arī pāris padomus, un pēc izrādēm noteica: "Bet tu taču esi sasodīti gudrs!" Biju absolūti laimīgs, ka mana debija Honkongā notika 'bravo' pavadījumā - uzvedums bija no Itālijas, klasisks un burvīgs, ar skaistiem kostīmiem un partneri: Rigoleto bija pieredzējis itālis, kurš apbraukājis visu pasauli, dziedājis lielākajos teātros.

Tie lielie cilvēki labā nozīmē ir ļoti vienkārši. Tas arī ir tas, kas mani turpina iedvesmot - attiecības. Ka mēs viens otram, nepažēlojot pāris labu vārdu, varam atvērt pilnīgi jaunus apvāršņus, tāpat kā ar nelietīgiem vārdiem - nopļaut.

Tāpēc es aicinu: mīlēsim un cienīsim viens otru, un pat ja ir kreņķis vai dusmas, paturēsim tās pie sevis, necenšoties otram ar vārdiem nodarīt pāri. Mans bijušais skolotājs, izcilais baritons Samsons Izjumovs teica - mākslinieku vajag mīlēt. Protams, jebkuru vajag mīlēt, bet mākslinieks atdod sevi visu. Ja mūs mīl, visas lietas notiek. Un to es novēlu gan sev, gan visiem klausītājiem - mīliet un esiet mīlēti!

Šogad mans stāsts ir par un ap "Spēlēju, dancoju", bet viens no pirmajiem ierakstiem, ko dzirdēju uz absolūti saskrāpētas plates, cauri švīkoņai knapi dzirdot balsi, bija Kārļa Zariņa dziedātā Alfrēda Kalniņa solodziesma "Brīnos es". Biju šokā...

Tajā mirklī es sapratu - jā, uz pasaules pastāv kaut kas tāds, ko vajadzētu apgūt arī man. Ja spētu tam mazliet pietuvoties, es būtu laimīgākais cilvēks pasaulē."