1. un 4. augustā plkst. 16.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Vasaras mākslas galerijā laikmetīgās mākslas izstādes “Caur manu | tavu logu” ietvaros notiks imersīvās monooperas “Cilvēka balss” (La Voix humaine) pirmizrāde.

Šī izrāde būs arī franču operdziedātājas, soprāna Toskas Ruso (Tosca Rousseau) debija Latvijā, kurā viņa atklās skatītājiem Fransisa Pulenka dramatisko monooperu imersīvā veidolā.

Izrādes režisors, horeogrāfs un vizuālā tēla autors ir Veronas Operas akadēmijas absolvents Mārtiņš Sprūds, kurš par šo iestudējumu intervijā Ilzei Mednei vēsta plašāk. 

Viņš kopā ar solisti radījis emocionāli piesātinātu un vizuāli suģestējošu stāstu par mīlestības spēku, zaudējuma sāpēm un sievietes iekšējo pasauli. Klavierpavadījumu izpildīs Eļzana Šaripova.

“Cilvēka balss” ir izjusts un eksistenciāli smalks mūzikas darbs, kas kā mirkļu fotogrāfijas no atmiņām uzbur šķiršanās sarunu starp sievieti un viņas mīļoto, kurš nolēmis aiziet. Izrāde ir poētisks mīlestības monologs, kurā spēcīga sieviete telefonsarunas laikā pakāpeniski sabrūk, atklājot savas jūtas, cerības, izmisumu un vēlmi tikt sadzirdētai – lai atvērtu mīļotā vīrieša sirdi. Izrāde rosina pārdomāt, kā mīlestība un vērtības mūs maina, kas notiek ar cilvēku brīdī, kad viņa jūtas tiek noraidītas, un cik svarīgi ir ieraudzīt cilvēkus sev līdzās – pirms ir par vēlu.

"Pateicoties šīs operas unikālajai formai, ir iespēja atskaņot šo mūzikas šedevru arī Iļģuciemā, kur tas notiks pirmo reizi vēsturē," stāsta Mārtiņš Sprūds. "Arī Iļģuciema vietējiem iedzīvotājiem tā būs jauna iespēja to redzēt savām acīm, turklāt vēl nepieredzētā veidā – imersīvā veidā."

Mārtiņš Sprūds atklāj, ka ar mākslu saistīts jau gadus divdesmit. "Nu jau desmit gadi pavadīti tieši saistībā ar operu. Jo pabeidzot Kultūras akadēmiju laikmetīgās dejas specialitātē pie Olgas Žitluhinas, sapratu, ka opera tomēr ir mana iekšējā balss un ģimenes saites: māsīca un māsīcas vīrs ir bijušais operdziedātājs, tā mums bija kā ģimenes tradīcija – katri Ziemassvētki ar operas skaņām! Pēc māsīcas vīra traģiskās nāves turpināju savu ceļu, balstoties tieši uz operu. Devos uz Itāliju kā operas dzimteni un mācījos tieši vairāk itāļu operas režiju Veronas operas akadēmijā."

Vaicāts, kāpēc izvēlējies iestudēt tieši Pulenka monooperu, Mārtiņš saka tā: "Mēs dzīvojam izcilā laikmetā. No 19. gadsimta sākuma līdz mūsdienām esam piedzīvojuši pāreju no sarakstes uz telefonu, no radio uz televīziju, no tranzistoriem uz optiskajām šķiedrām un satelītiem. Tomēr tas ir arī riskants laikmets. Sociālās un politiskās struktūras attīstās pakāpeniski, bet tehnoloģijas – eksponencionāli. Pieaugot plaisai starp šiem diviem progresiem, pieaug risks, ka cilvēka evolūcijas kvalitāte var radikāli pasliktināties. Mēs riskējam ar jauna veida analfabētismu, atgriezeniskiem analfabētiem, kas rosinātu nespēju izsekot līdzi pārmaiņām. Telefonu rašanās ir revolucionējusi, cilvēku dzīvi padarījusi vienkāršāku. Informācijas ātrums mainījis ikdienu un darba vidi tik ļoti, ka dzīve bez telefona šķiet neiespējama. Taču nākotnē tas var kļūt par slēptu slazdu.

Žana Kokto lugas "Cilvēka balss" varone saka: "Par laimi, tu esi neveikls un mīli mani. Ja tu būtu slims un viltīgs, telefons kļūtu par šausminošu ieroci. Ieroci, kas neatstātu pēdas, nerada troksni." Mēs varam droši teikt, ka telefons ir ierocis. Ierocis, kas iznīcina cilvēku attiecības.

Tehnoloģiju izmantošana šodien kļūst pārmērīga. Telefons, jo īpaši mobilais, kļūst par mūsu rokas un domas pagarinājumu. Cilvēku savstarpējās sarunas tas pārvērš par cilvēka-mašīnas attiecībām, kas degradējas līdz mašīnas saziņai ar mašīnu. Mēs vairs neesam laikmetā, kad telefons bija tikai saziņas līdzeklis starp cilvēkiem, jo bija iespējams runāt arī aci pret aci. Cilvēki bija gatavi pārvietoties, lai satiktos. Tikšanās klātienē, skatoties acīs un redzot otra cilvēka reakciju, bija būtiska sociālajās attiecībās. Tagad zvani aizstājuši īstu tikšanos bagātību. Tikšanos, kurā iesaistījās arī citas sensorās un emocionālas jūtas. Telefonija ir kļuvusi par biznesu.

Un telefons, īpaši viedtālrunis – ērtākais komunikācijas līdzeklis pasaulē – pārtop par līdzekli, ar kuru aizpildīt privāto un sociālo attiecību trūkumu, kas pastiprina noslēgšanos sevī, kavē vai būtiski ierobežo sociālās vajadzības.

Šādā veidā, balstoties uz tehnoloģisko attīstību, es arī bāzēju šo iestudējumu, padarot to attiecīgi imersīvu."