"Notis ne ar tinti, bet ar sirds asinīm rakstīt," teicis latviešu mūzikas klasiķis Emīls Dārziņš, kura solodziesmu krājumu nule laidusi klajā izdevniecība Musica Baltica.

"Klasikā" par šo krājumu telefonintervijā pārdomās dalās šī krājuma idejas autors - pianists Rūdolfs Vanks: runājamies gan par Dārziņa solodziesmu uzslāņojumiem, līdz šim neizdotu dziesmu un Pāvula Jurjāna arhīvā rastu Dārziņa rokrakstu...

Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Pirms dažām dienām saņēmām iepriecinošu vēsti - izdots Emīla Dārziņa solo dziesmu krājums. Pirmā reakcija - kāpēc bija vajadzīgs jauns? Jo šķiet - ja labi papūlāmies, varam nosaukt visas Dārziņa solodziesmas, un ir arī pieejams nošu materiāls. Kāpēc vispār bija nepieciešams atkal izdot Dārziņa solodziesmas?

Rūdolfs Vanks: Ideja man radās jau sen - turpat pirms septiņiem gadiem, kopā ar manu kolēģi Aiju Kuzmani Dārziņskolā. Kad sāku strādāt Dārziņos un mūsu bērni sāka apgūt Dārziņa solodziesmas, manās rokās nonāca pēdējais pilnais viņa solodziesmu apkopojums, kas izdots tālajā 1959. gadā. Tas ir gan morāli un fiziski novecojis, gan gluži tehniski šīs notis ir ļoti sliktā stāvoklī. Otrkārt, tur ir arī cenzūras. Piemēram, "Mātes dziesmiņā" vārda "Kristus" vietā rakstīts vārds "laime". Skaidrs, ka tolaik Kristus vārds nebija labprātīgi lietojams un loģiski, ka tika cenzēts. Ir arī atkāpes skārumos. Bet pats interesantākais, ka šajā jaunizdevumā iekļauta Serenāde no Dārziņa nepabeigtās operas "Rožainās dienas", kas atradās profesora Venta Zilberta arhīvā. Šī epizode no Dārziņa operas līdz šim nekad nav tikusi izdota! Un to mēs, izejot no diviem materiāliem, kas bija profesora Zilberta krājumā, rediģējām visi trijatā un izdevām krājumā.

Kur meklējāt pirmpatiesību? Kur meklējāt Dārziņa solodziesmu oriģinālus, lai salīdzinātu, kādi ir uzslāņojumi?

Kā mēs zinām, Emīla Dārziņa dzīve bija viscaur traģiska, un viņa nošu oriģinālmateriāli praktiski nav saglabājušies. Pārbaudījām gan Rakstniecības muzeju, gan Misiņa bibliotēku, gan Nacionālo bibliotēku. Bet man bija milzīgs prieks, ka Rakstniecības muzejā nejauši uzdūros Pāvula Jurjāna arhīvam: tieši viņš ir saglabājis vienīgo saglabājušos Dārziņa rokrakstu, un tā ir solodziesma "Jaunībai". To mēs arī ielikām šī krājuma sākumā - pēc titullapas var ieraudzīt paša Dārziņa rokrakstu, jo lielākā daļa viņa rokrakstu ir iznīcināta.

Viens, protams, ir bagātīgais nošu materiāls, bet ne jau tikai mēs esam aizrautībā klausījušies Emīla Dārziņa solodziesmas un arī kora dziesmas: cilvēki, kas nemāk latviešu valodu, prasa, par ko tur īsti ir bijis, un šķiet, ka jūs esat palīdzējuši arī visām šīm situācijām.

Ļoti vēlamies, lai viņa dziesmas skan ne tikai Latvijā, jo viņš, manuprāt, ir no tiem komponistiem, kura devums ir tik neliels - riekšavas lielumā. Katra viņas solodziesma ir kolosāla, bet to vienkārši ir ļoti maz. Kaut vai salīdzinot ar Kalniņu vai Mediņu. Tamdēļ mums radās ideja: lai cilvēki, kuri neprot latviešu valodu, saprastu, par ko ir vēstīts šajās dziesmās, mums palīdzēja Māra Sinka, kura iztulkojusi dziesmu tekstus angļu valodā.

Vairāk - ierakstā.

Emīls Dārziņš (1875–1910) ir sacerējis 19 solodziesmas ar mūsu dzejas klasiķu Jāņa Poruka, Rūdolfa Blaumaņa, Viļa Plūdoņa u. c. tekstiem. Diemžēl divas no solodziesmām ir gājušas nebūtībā. Zināms, ka Dārziņa solodziesmu publicējums vienā krājumā izdots tikai di­vas reizes – pirms vairāk nekā pusgadsimta (Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1950 un 1959). Turklāt pirmajā no minētajiem izdevumiem nav iespies­ta dziesma "Tevi atstāju".

Izdotajā krājumā rodamās 17 solodziesmas ir balstītas uz 20. gs. sākumā iespiestajiem pirmizdevumiem (pa vienai dziesmai), kuru publicēšanu piedzīvojis pats komponists (izņemot dziesmu "Pazudusi laimīte", kas izdota jau pēc viņa aiziešanas). Krājumā iekļauti arī divi nepabeigtās operas "Rožai­nās dienas" dziedājumi – "Mātes dziesma" un Serenāde. Pēdējais no tiem ir pirmpublicējums.

"Jaunā izdevuma viens no mērķiem – dot interesentiem iespēju it kā Emīla Dārziņa acīm paraudzīties uz nošu materiālu un zināmā mērā atbrīvoties no tiem uzslāņojumiem, kuri radušies laika gaitā – dažādos atsevišķu dziesmu izdevumos atrodamajiem redaktoru laboju­miem, dažkārt neprecizitātēm dzejas tekstā, nošu rakstā, atsevišķos gadījumos arī dinamisko zīmju un štrihu pielietojumā,” raksta priekšvārda autors, pianists, profesors Ventis Zilberts, kuram latviešu mūzikas atskaņošana allaž ir bijusi goda lieta.

Krājuma komentāru sadaļā pieejamas ziņas par dziesmu tekstu autoriem, dziesmu tekstu tulkojumi angļu valodā, Emīla Dārziņa divu zudušo dziesmu teksti un skaidrojumi par būtiskākajām atšķirībām nošu rakstā un arī tekstos dažādos izdevu­mos, kuri tikuši lietoti līdz šim.

Krājuma izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Emīla Dārziņa mūzikas skola.