Piektdien, 28.aprīlī, Rīgas Svētā Pētera baznīcā Valsts akadēmiskais koris "Latvija" aicina uz koncertu "Ukraiņu kormūzikas mantojums", kura programmu veidojuši divi jauni ukraiņu diriģenti, kas pirms gada ieradās Latvijā un kļuva par VAK "Latvija" dziedātājiem - Natālija Behma (Наталія Бегма) un Sergijs Zadorožnijs (Сергій Задорожний).

Koncerta programmā, kas veidota, izceļot ukraiņu garīgās kultūras vērtības un tradicionālās kultūras kolorītu, izskanēs Miroslava Skorika, Mihailo Šuha, Ļesjas Dičko, Viktorijas Poļovas, Jevhena Stankoviča, Volodimira Zubitskija un Rubena Tolmačova darbi, kā arī kāds īpašs 17. gadsimta slāvu polifonās mūzikas paraugs – Kijivas garīgais dziedājums, ko daudzi lietpratēji uzskata par ukraiņu polifonās mūzikas attīstības sākotni.

Ar diriģentiem tikās Inga Žilinska.

Kā radās šī koncerta ideja un izveidota programma?

Sergijs Zadorožnijs: Doma par šādu koncertu radās jau ziemā, kad uzzinājām par iespēju to diriģēt. Bija divas koncepcijas - viena komplicētāka, otra vienkāršāka, lai klausītāji varētu vieglāk uztvert. Tieši šo otro variantu arī  izvēlējāmies, lai parādītu ukraiņu cilvēka iekšējo būtību - emocijas un arī dažādus vēsturiskus notikumus. Šajā programmā parādās gan folklora, gan garīgi un traģiski momenti, jo tā ir  neatņemama mūsu kultūras sastāvdaļa.

Daudzi no šiem darbiem ir ukraiņu mūzikas klasika, kaut arī liela daļa sacerēta pirms desmit vai pieciem gadiem. Bet  esmu pārliecināts, ka arī pēc 100 gadiem tās būs klasiskas vērtības, kuras, cerams, kļūs populāras arī ārzemēs. Jā, parādīt cilvēka iekšējo pasauli, tāda arī ir šī koncerta ideja."

Kāpēc uzmanības centrā ir tieši 20. gadsimta mūzika?

Sergijs Zadorožnijs: Noskaņojums, kāds valdīja pēc Otrā Pasaules kara, ir  tuvs un saprotams arī šodien. Tas bija laiks, kad mūzika kļuva daudz personiskāka, daudz patiesāka, bez jebkāda romantiskā filtra, dabiskāka. Tāpēc  uzskatu, ka mūsdienu klausītājam tā ir daudz saprotamāka un aktuālāka. Boriss Ļatošinskis bija pirmais, kurš sāka rakstīt avangarda mūziku, un Ukrainā avangards ir populārs. Tāpēc arī šajā programmā būs vairāki darbi, kuros avangarda elementi parādīsies.

Natālija Behma: Gribētu pastāstīt par Jevhena Stankoviča darbu „Teic, mana dvēsele, Kungu”, kas ir daļa no Liturģijas.

Tā ir garīgā mūzika ar sakrāliem tekstiem, bet rakstīta laikmetīgā stilā ar džeza elementiem. Šī kombinācija rada svaigu, neparastu skanējumu un man nav gadījies kādā citā darbā sastapties ar šādu savienojumu.

Eiropā no Ukrainas kormūzikas komponistiem īpaši zināms Valentīna Silvestrova vārds, bet viņa mūzikas tomēr šajā programmā nebūs. Kādi autori programmā būs pārstāvēti?

Natālija Behma: Piemēram, Lesja Dičko, Jevhens Stankovičs un citi. Tieši tāpēc, ka mēs zinām par Silvestrova popularitāti Eiropā, vēlējāmies iepazīstināt ar jauniem vārdiem, lai klausītājiem būtu iespēja iepazīties ar kaut ko līdz šim nedzirdētu un svaigu .

Vai paši esat šo mūziku dziedājuši?

Sergijs Zadorožnijs: Jā, jo šī mūzika Ukrainā ir klasika. Tā ir hrestomātiska, to esam apguvuši, mācoties Mūzikas akadēmijā. Tā bieži skanējusi koncertos, un, kad paši esam dziedājuši. Bet programmā ir arī mazāk atskaņoti autori, piemēram, Mihailo Šuha, ar kura mūziku programma tiks gan atklāta, gan noslēgta. Viņš ir interesants komponists, kura darbos var manīt kā avangardu, tā romantismu, bet kopumā tā ir ļoti patiesa, bez izlikšanās. Interesanti, ka programmā būs arī viens 17. gadsimta darbs, pirmais polifonijas paraugs mūsu valstī. Esam to esam iekļāvuši tāpēc, ka daudzi avangardisti izmanto tos pašus paņēmienus un atgriežas pie tām pašām tradīcijām, kuras atgādina Perotīnu. Kā tas varēja notikt, ja nekādas saistības starp šīm skolām nebija, bet tieši tāpat tiek izmantota četrbalsība - cantus  firmus un trīs neatkarīgas balsis.

Tas bija pagrieziens Ukrainas baroka mūzikas attīstībā. Un šodien gan komponisti-neoklasiķi, gan avangardisti izmanto  šos pašus paņēmienus, lai mūzikā ienestu kaut ko svaigu un jaunu.

Kādas sajūtas rodas, dziedot ukraiņu mūziku nevis savā zemē, bet Latvijā?

Natālija Behma: Mēs jūtamies kā atgriezušies savās  mājās, savos koros. Latviešu kolēģi ir ļoti empātiski, saprotoši un labi uztver emocijas, kuras sniedz šī programma. Pēdējais - Mihailo Šuha skaņdarbs - ir  veltījums visiem karavīriem un varoņiem, kuri krituši, aizstāvot Ukrainu. Mēs zinām, ka jums ir bijuši līdzīgi vēstures notikumi, un 20. gadsimtā represijas piedzīvotas gan Latvijā, gan Ukrainā. Tas joprojām notiek arī šajā gadsimtā un tāpēc pārdzīvotais mūs vieno.

Natālija Behma dzimusi un studējusi Kijivā un 2019. gadā viņa ieguvusi maģistra grādu kordiriģēšanā. Vairāk nekā sešus gadus dziedājusi Kijivas Akadēmiskajā kamerkorī Khreschatyk, veicot tajā arī kormeistares pienākumus. 2019. gadā Natālija kā kormeistare sākusi darbu Kijivas simfoniskajā korī, bet kopš 2022. gada aprīļa viņa ir Valsts Akadēmiskā kora Latvija dziedātāja un no šī gada arī jauktā kora Juventus vokālā pedagoģe.

Sergijs Zadorožnijs dzimis Viņņicā. 2022. gada pavasarī viņš absolvēja Ukrainas Nacionālo Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu kordiriģēšanā. Jau 2017. gadā savā dzimtajā pilsētā Sergijs izveidojis vīru kori Rodos. Jaukto un vīru baznīcas kori viņš dibinājis arī Kijivā, kur abus korus vadījis septiņus gadus – līdz pat kara sākumam. Kopš 2022. gada maija Sergijs ir Valsts Akadēmiskā kora Latvija tenors, kā arī profesora Andra Veismaņa maģistrantūras students Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Šis koncerts būs Sergija diplomeksāmens, absolvējot JVLMA kordiģēšanas nodaļas maģistrantūru.