Mūziķi zibakcijā: Mums apnikusi gumijas stiepšana koncertzāles un atalgojuma jautājumā!

Par lielāko risku zemā atalgojuma un akustiskās koncertzāles trūkuma apstākļos mūziķi Latvijā uzskata varbūtību, ka daudzi talantīgi mūziķi savu profesiju pametīs vai arī dosies strādāt ārpus Latvijas, savukārt jaunie talanti, izgājuši pilnu apmācības ciklu par mūsu valsts nodokļu maksātāju naudu, savu karjeru jau no paša sākuma saistīs ar ārzemēm. Šādas pesimistiskas prognozes izskanēja 27. jūnijā rīkotajā zibakcijā. 

28. jūnijā Ministru kabinetā notiek valdību veidojošo politisko partiju tikšanās par nacionālās koncertzāles izveidošanu. Bet 27. jūnija vakarā Esplanādē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, apvienojoties ar Mūzikas akadēmijas studentiem un arī ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas absolventiem, kļuva par ielu muzikantiem, vācot ziedojumus jaunās koncertzāles atbalstam, tādējādi protestējot pret 15 gadus ilgu kavēšanos un mudinot pieņemt beidzot lēmumu par koncertzāles projekta sākšanos.

Tāpat akcijas laikā tika aktualizēti jautājumi par orķestra mūziķu atalgojumu un katastrofālajiem darba apstākļiem Lielajā ģildē.

LNSO direktore Indra Lūkina pauž, ka apstākļi Lielajā ģildē ir nepieņemami ne tikai apmeklētāju uzņemšanai, bet arī mūziķu darbam: “Ierobežotais skatītāju vietu skaits (667) nosaka, ka biļešu cenu līmenis bieži ir neatbilstošs pirktspējai, jo ar biļešu ieņēmumiem jānosedz koncerta izmaksas. Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums par orķestra mūziķu zemo atalgojumu. Lielākā daļa orķestra mūziķu patlaban saņem atalgojumu 867 EUR bruto, mūziķu atalgojums ir zem Latvijas vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā.

Esam arī pēdējā vietā atalgojuma ziņā starp Baltijas valstu orķestriem.

LNSO augsto māksliniecisko līmeni joprojām pamatā notur vecākā un vidējā gadagājuma mūziķi, kuri ir savas valsts un sava orķestra patrioti. Taču jau šobrīd ir ļoti problemātiski iesaistīt orķestrī jaunos mūziķus, un, ja atalgojuma jautājums netiks nekavējoties risināts, tas būs neiespējami. Redzot pašreizējo atalgojuma līmeni, jaunie, talantīgie mūziķi dodas strādāt uz Rietumeiropu vai arī maina profesiju.”

Tikmēr LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga uzsver, ka Lielā ģilde neatbilst mūsdienīgas koncertzāles prasībām, un tas ievērojami ietekmē atskaņojuma kvalitāti: “Runājot par jauno koncertzāli, ir bijušas daudzas diskusijas par to, kur tieši tā atradīsies un kāda tā izskatīsies, bet

mums, mūziķiem, primārās ir tieši pašas zāles kvalitātes.

Tajā skaitā apgaismojums un tehniskās iespējas, taču galvenokārt – protams, akustika! Šeit nedrīkst būt nekādu atlaižu vai šaubu par visaugstāko kvalitāti, jo tieši tas ir pats galvenais! Koncertzāle tiek būvēta, lai tajā skanētu mūzika.”

Zibakcijas ietvaros "Klasika" uzklausīja arī klarnetista Mārtiņa Circeņa, obojista Egila Upatnieka, flautistes Ilzes Urbānes un fagotista Jāņa Semjonova sacīto.

Reportāžu pilnā apjomā aicinām lasīt šeit!