Aspazijas mājas izstāžu zālē atklāta izstāde "Krāsu dzejnieks. Vilhelms Purvītis – Aspazijas kaimiņš Dubultos", kas apmeklētājiem būs pieejama līdz 2024. gada 9. novembrim. 

Izstāde piedāvā unikālu ieskatu slavenā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša (1872–1945) vasaras gaitās Jūrmalā, kur viņš pavadīja laiku kopš 1922. gada, kad kļuva par Mākslas akadēmijas rektoru. Purvīša ģimenes īrētā vasarnīca atradās blakus Aspazijas 1933. gadā iegādātajai dzīvesvietai, tādējādi abi ievērojamie mākslinieki bija kaimiņi Dubultos.

Viena no izstādes veidotājām, Aspazijas mājas pārstāve Dace Kaukule neslēpj: "Šis mums ir gada vislolotākais projekts, jo Vilhelma Purvīša ienākšana Aspazijas mājā sākās ar leģendu...

Apkārtējie iedzīvotāji mums nemitīgi stāstīja, ka viņš tepat vien dzīvojis, un mums pat muzeja audiogidā ir teikums, ka jūs varat pavērties pa logu, jo tur dzīvojis Purvītis... Kādā brīdī sākām skaidrot, kurā īsti mājā viņš ir dzīvojis, jo tur ir viena māja, otra māja... Visbeidzot atvērām profesores, mākslas zinātnieces Tatjanas Kačalovas grāmatu, kurā viņa raksta, ka Purvītim vasarnīca bija Lielupē.

Un sākās meklējumi. Tie bija ilgi, lai pierādītu, vai tā ir leģenda, ka Purvītis turpat blakus Aspazijai dzīvojis, vai patiesība. Sākumā šie meklējumi bija neveiksmīgi, bet, kā saka franči, "Meklējiet sievieti!"

Sieviete, kura mums bija jāmeklē un par kuru viss jānoskaidro, bija Emīlija Filipsone. Tā bija kāda liela nama īpašniece, kurai ir daudz īpašumu, un cerējām, ka viņa kādā no saviem dokumentiem vai mājas grāmatām būs ierakstījusi, ka tur no 1922. gada mitinājies Purvītis. Purvīša vārds nekur neparādījās Bet tad mums izlīdzēja mākslas zinātniece Kristiāna Ābele, kura mums iedeva Purvīša sievas Karolīnas Purvītes pasi, kur tad arī bija skaidri redzamas atzīmētās uzlīmes: proti, viņa bija kārtīgi devusies uz policijas iecirkni un ar uzlīmēm atzīmējusies, kur pavadījusi savas vasaras. Un tur parādījās arī Gončarova iela 10, kad šobrīd ir Aspazijas iela 1, un tiešām - Purvītis savas vasaras pavadījis 200 metru attālumā no Aspazijas!

Viņš sāka uz Jūrmalu braukt 1922. gadā, un, iespējams, pēdējā vasara bija 1937. gads - vairākus gadus viņi bija kaimiņi. Abi viens otru pazina jau kopš 19. un 20. gadsimta mijas, Aspazija Purvīti ļoti augstu vērtēja, bet mums neizdevās neko atrast par viņu kaimiņattiecībām. Dokumentos nav fiksētas sarunas, kur viņi abi divi sarunātos par politisko situāciju valstī vai laika apstākļiem...

Bet mēs zinām to, ka Aspazija 1939. gadā, tuvojoties karam,  uz Rīgu aizsūtīja visus mākslas darbus, un vienīgais, kuru viņa paturēja, bija Vilhelma Purvīša dabasskats, kas tur palika līdz viņas nāvei. Tas nu ir pazudis, tā likteni nezinām, bet šobrīd Aspazijas mājā apskatāms tieši Jūrmalas periods un darbi, ko Purvītis gleznoja, uzturēdamies Jūrmalā. Un tie ir tik atšķirīgi!"

Izstādē apskatāmi Purvīša Jūrmalā radītie darbi, tostarp oriģināli no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja un mākslas centra "Zuzeum" kolekcijas, kā arī līdz šim mazāk zināmas gleznu reprodukcijas. Izstāde atklāj Purvīša emocionālo pieeju, kuru ietekmēja Jūrmalas atbrīvotā atmosfēra, jūras un priežu gaisa svelme.