Sestdien, 13. augustā, Valmieras novada Sēļu muižā jau devīto gadu notiks Mazie opermūzikas un mākslas svētki, dienas izskaņā senajā muižas parka estrādē piedāvājot opermūzikas nakts koncertu - koncertstāstu “Margarēta un Fausts”, kas balstīts Šarla Guno operas “Fausts” sižetā un mūzikas lappusēs. Diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā dziedās Sonora Vaice (soprāns), Ilona Bagele (mecosoprāns), Artjoms Safronovs (tenors), Krišjānis Norvelis (bass) un Juris Ādamsons (baritons), kā arī muzicēs svētku kamerorķestris.

Mazie opermūzikas un mākslas svētki Sēļu muižā aizsāksies ar Jūrmalas mākslinieku Alises Landsbergas, Birutas un Jāņa Roberta Jansonu, Baibas Briedes, Jāņa Jēkabsona, Mairas Veisbārdes, Laines Kainaizes, Ineses Ziemeles Sēļu muižas plenēra darbu izstādes atvēršanu un ekskursiju muižas kompleksā, apskatot un atverot vairākas mākslas izstādes. Izstāžu zālē skatāma mākslinieka Artūra Auzera personālizstāde, Velvju zālē – mākslinieces Ineses Āboliņas keramikas izstāde “Laba diena”, mazajā zālē – mākslinieces Mairas Veisbārdes gleznu izstāde “Latvijas ainavas”, klētī – LMA Keramikas katedras 2. kursa studentu arheoloģijas mantojuma keramikas darbu izstāde “Jauns – senais” un mākslinieces Māras Mozgires tekstīlijas, stallī – kolekcionāra Roberta Pāžes radio kolekcijas izstāde un tradicionālā izstāde “Ziedi manā dārzā”.
Būs iespēja apskatīt arī pastāvīgās ekspozīcijas – vēsturiskā ekspozīcija “Sēļu muiža un apkārtnes muižas” un porcelāna figūriņu kolekcijas izstādi.

Plašāk - sarunā ar Sēļu pagasta Tautas nama vadītāju Ināru Blūmu: "Viss aizsākās 2014. gadā ar pavisam mazu naktskoncertu, kurā piedalījās tikai trīs mākslinieki.

Šobrīd svētki izauguši lielāki, krāšņāki, tomēr aizvien mēģinām saglabāt šo mazo, jauko intimitāti, kad skatuve sadzīvo kopā ar skatītāju.

(..) Mums ir izveidojusies sava publika, kas brauc no Latvijas malu malām un tie, kuri atbrauks pirmoreiz, tie būs arī nākošā gada svētku viesi."
 

Sēļu muiža, seno ēku kompleksa un ainavu parka ieskauta, joprojām ir pagasta administratīvais un kultūras centrs. Pēdējos gados Sēļu muiža lieliski kalpo arī kā tūrisma objekts, atpūtas un saviesīgu pasākumu norises vieta. Senais muižas parks ar dīķi un Mīlestības saliņu rosināt rosina pasapņot par muižas dzīvi, kas tajos senajos laikos saistījās ne tikai ar saimniecisko darbību, bet arī ar laikmetam atbilstīgu kultūras dzīvi. Muižās tika rīkoti koncerti, uzņemti viesi… Laika gaitā muiža ir pārbūvēta vairākkārt un tomēr tās senatnīguma īpašā gaisotne saglabājusies. Pirmās ziņas par Sēļu muižu saistāmas ar 1561. gadu, 1563.gadā Polijas karalis Augusts Zigismunds muižu uzdāvina Selburgas pilskungam Kasparam Zīborgam fon Vislingenam. Tā radies muižas un pagasta vēsturiskais vāciskais nosaukums Sehlen. Kopš 1809. gada, kad Sēļu muižu nopirka Augstākās tiesu kolēģijas asesors Karls Johans Hermanis fon Engelhards (Carl Johann Hermann von Engelhardt; 1771-1841), samaksājot tiem laikiem iespaidīgu summu, 37 250 dālderu, līdz 1922. gada agrārreformai muižā saimnieko Engelhadu dzimta.