LSM ziņās: Ģitārists Matīss Čudars: Ja varētu sevi klonēt, es labprāt spēlētu Latvijā 365 dienas gadā

Ar ģitāristu Matīsu Čudaru tiekamies nelielā sarunā starp augusta koncertiem, kas blīvi izkārtoti visa mēneša garumā. Mēs runājam par ikdienu Ņujorkā, kā arī par to, kāpēc Ņujorka izraudzīta par nākamo mītnes vietu. Pieskaramies tēmai par brīvmakslinieka ikdienu lielpilsētā un pedagoga darba izaicinājumiem, kā arī par koncertiem Latvijā un to nozīmi Matīsa dzīvē. Runājam arī par sadarbības partneriem un Matīsa Čudara trio, kurš strādā pie jaunā albuma, kā arī par komponēšanu akadēmiskās mūzikas žanrā, kur šobrīd Matīss paņēmis pauzi.

Matīss Čudars: "Ar koncertiem Latvijā ir tāpat kā ar spēlēšanu Ziemassvētkos mājās pie eglītes. Tas ir ļoti sirdi sildošs pasākums, bet tā ir arī atbildības un pat varbūt pienākuma sajūta, bet tas ir ļoti, ļoti patīkams pienākums.

Siltums un atbalsts, ko sniedz māju auditorija, to, protams, nevar salīdzināt ne ar ko citu.

Ja vaicā, cik bieži es gribētu šeit spēlēt, tad, ja varētu sevi klonēt, es labprāt spēlētu šeit 365 dienas gadā. Tā kā tas nav iespējams, tad ideāli būtu, teiksim, trīsreiz gadā atbraukt un paspēlēt. (..)

Liela prioritāte šobrīd ir mans trio kopā ar bundzinieku Ivaru Arutjunjanu un basistu Edvīnu Ozolu, kuram pirms diviem gadiem klajā nāca debijas albums un šobrīd sākam strādāt pie jauniem skaņdarbiem. Ar šo trio spēlēsim četrus koncertus: pirmais un vienīgais Rīgā būs Ziemeļblāzmas parkā 22. augustā, tad Nurmižos festivālā "Tuvāk zvaigznēm" spēlēsim 24. Augustā, 25. augustā viesosimies Liepājas Pegaza pagalmā un 30. augustā - Ventspils Groove festivālā. Atkaltikšanās ar saksofonistu Tomu Rudzinski būs 29. augustā Mazās ģildes dārzā."

Jau 14. augustā Matīss Čudars piedalīsies kultūrtelpas "M/Darbnīca" veidotajā koncertsērijā Brooklyn Jazz, programmu veltot amerikāņu džeza ģitāristam Vesam Montgomerijam. Par programmu un norises vietu Matīss atklāj:

"Pasākumi "M/darbnīcā" vienmēr ir īpaši notikumi, un šī vieta tiešām ir man vismīļākā vieta Latvijā, kur spēlēt, jo to veidojuši mani draugi. Tur ir ļoti silta un patīkama uzņemšana gan no organizatoru puses, gan arī no publikas.

Koncerts būs veltījums ģitārista Vesam Montgomerijam. Kopš sāku spēlēt džeza ģitāru un studēt džezu, pie šī vārda ik pa laikam nonācu un tas bija kaut kādā ziņā pat biedējošs. Līdzīgi kā tas ir Johanu Sebastiānu Bahu, kurš ir izdarijis  tik daudz un spējis sasniegt tādas virsotnes. Protams, mūzika nav sacensība. Tomēr reizēm mēdzu savā apziņā tā kā sacensties vai salīdzināt un censties tiekties uz to perfekciju, kuru šie mūziķi ir sasnieguši. Vess Montgomerijs vienmēr bijusi tāda kā ikona, uz kuru es esmu ļoti cieņpilni skatījies, bet arī mazliet izvairījies. Viņš ir sasniedzis ļoti daudz savā mūzikā un dzīvē. Sastapšanās ar viņa mūziku ir patīkams izaicinājums un ļoti, ļoti gaidu koncertu, kurā muzicēšu kopā ar bundzinieku Jāni Jaunalksni un basistu Jāni Rubiku.

Vess Montgomerijs bija pašskolots ģitārists, un tāds esmu bijis kaut kādā ziņā arī es. Pēc tam, protams, man paveicās mācīties pie izciliem pasniedzējiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Montgomerija pieeja mūzikai ir ļoti intuitīva, un es, ļoti ceru, ka to no viņa mazliet esmu paņēmis.

Džeza mūzika mēdz būt ļoti sarežģīta harmoniskā plānā, akordu secībās un struktūrā. Lai orientētos sarežģītās konstrukcijas, vajadzīga racionāla pieeja. Negribu teikt, ka Vesam Montgoemrijam nebija šīs racionālās pieejas, bet viņš ļoti paļāvās uz savām ausīm un savu sirdi. Domāju, ka  tā ir viena no lietām, kuru no viņa esmu paņēmis. Ģitāra mēdz būt tāds piņķerīgs instruments, kurā var diezgan viegli apmaldīties visās shēmās un tehniskās lietās. Klausoties Montgomeriju, nejūtu to tehnisko sarežģītību. Viņa mūzika, improvizācijas vienmēr ir ļoti dziedošas, ļoti plūstošas, un tur vispār nejūt šīs ģitārspēles barjeras. Negribu teikt, ka esmu visu to no viņa jau pārņēmis, bet katru reizi cenšos "lejupielādēt"."