Radošajā kvartālā ZEIT  Līgatnē 1. un 2. augustā gaidāmi divi īpaši notikumi, kuros piedalās 2020. gadā izveidotā mūziķu apvienība Kremerata Lettonica, - koncerts “Kamermūzikas tuvplāns” ar solistiem Lindu Leini, Andreju Osokinu un Gidonu Krēmeru, kā arī koncertuzvedums “Dzīves lauskas vēstulēs” ar Gidona Krēmera un Gundara Āboliņa dalību.

Sarunā ar vijolnieci Madaru Pētersoni pieskaramies atmiņām par noskaņu Gidona Krēmera dibinātajā Lokenhauzas Vasaras mūzikas festivālā Austrijā, kur tikko kā viesojās Kremerata Lettonica, atceramies ansambļa dibināšanas stāstu, kā arī Madara pastāsta par kamermuzicēšanas burvību, kas tur kopā šo Latvijas mūziķu kopu.

Uz kamermūzikas minifestivālu Kremerata Lettonica aicina arī 1. augusta dienas pirmajā pusē, ļaujot ielūkoties mēģinājumu procesā. Pirmais koncerts pamatā tiks veltīts latviešu mūzikai - Tālivalda Ķeniņa, Georga Pēlēča un Kristapa Pētersona darbiem. Kristaps radījis jaunu opusu, kas Latvijā izskanēs pirmo reizi, kā arī programmā iekļauts Fēliksa Mendelszona Oktets, savukārt otrs koncerts apvīts ar unikālu, personisku vēstījumu, ko savās vēstulēs atklājis vijolnieks Gidons Krēmers. Vēstuļu fragmentus koncertā lasīs aktieris Gundars Āboliņš, ko papildinās mūzika:

"Šis ir jauns Gidona Krēmera projekts, sadarbojoties latviešu aktieri Gundaru Āboliņu un ar mūziķiem no Kremerata Lettonica. Tajā Krēmers vēstulēs ģimenei, kolēģiem un draugiem atklāj savu dzīves gājumu mūzikā un ārpus tās – no agrīniem gadiem līdz mūsdienām.

Tā ir daudzbalsīga iekšējā un ārējā dialoga forma, kas veidota no pārdomām, šaubām, atklāsmēm un paradoksiem. Dzīvesstāsts atklājas kā sadrumstalots, bet jēgpilns pašportrets – reizē dramatisks un ironisks, vienmēr meklējošs un atklājošs. Mūzikas daļa – ar darbiem no četriem gadsimtiem – ir otra būtiska projekta sastāvdaļa, kas kalpo kā emocionāla atbilde uz lasīto tekstu."

Inga Žilinska: Tikko koncertējāt Lokenhauzas festivālā Austrijā. Kādas ir šīs atmiņas? Cik bieži tur esat? Vai gaisotne, kas tur valdīja Gidona Krēmera laikā, arvien ir tāda pati?

Madara Pētersone: Ar “Kremerata Lettonica” sastāvu esam bijuši jau vairākkārt, un šogad mums bija tas gods atgriezties kopā ar pašu Gidonu Krēmeru. Lokenhauzā pirmoreiz biju pirms pieciem gadiem, līdz ar to nevaru runāt par to, kā ir bijis agrāk, man nav šīs pieredzes. Šogad atmosfēra tur tiešām bija īpaša. Grūti vārdos ietērpt to sajūtu, kad ieej baznīcā un mēģinājuma laikā no rīta caur vitrāžām iespīd saule, bet tur ir pilnīgs klusums. Vienīgā skaņa, ko ik pa brīdim dzird, ir baznīcas zvani. Šodienas trokšņainajā pasaulē, lai kur es nebūtu, ja izdzirdu baznīcas zvanus, tas man liek justies labi, jo tas ir atgādinājums par to, ka pasaulē jebkurā gadījumā ir vērtības un tās pastāv joprojām, neskatoties uz visām šausmām un haosu, kas notiek mūsu dzīvēs visapkārt šodien.

Tā mūzikas oāze, kuru Gidons izveidoja Lokenhauzā, tur ir arī šobrīd. Tur skan mūzika. Tā skan no rīta, skan pēcpusdienā, skan vakarā.

Mums bija četri koncerti trīs dienu laikā. Mēs spēlējām no rīta līdz vakaram un mēģinājām dažādas programmas ar dažādiem cilvēkiem. Tā ir tā kamermūzikas ideja, ka tu atbrauc un satiecies, iepazīsties ar jauniem cilvēkiem, un tev ir stunda vai viens vai divi mēģinājumi, un tas ir tik ļoti uzlādējoši un iedvesmojoši. Man prieks, ka pasaulē šādas vietas eksistē. ļoti daudzi mūziķi var šo īsto festivāla atmosfēru nosaukt par mājām. Doma par festivāla atmosfēru mums ir arī Līgatnē, kur nedēļas nogalē būsim ar diviem koncertiem, bet mēģinājumu process - ja braucat cauri Līgatnei, atnāciet uz “Zeit”, mēs tur mēģināsim no rīta līdz vakaram (smejas).

Tas būs atvērts mēģinājums?

Jā, nāciet zālē klausīties, skatīties, ja jums ir interese, jo klasiskajai mūzikai un kamermūzikai nekas vairāk nav nepieciešams kā interese. Tas ir vienīgais. Ja mums kaut kas interesē, mēs to varam sasniegt, un vienīgais, kas mums ir nepieciešams, ir šī vēlme kaut kur aiziet, kaut ko darīt, kaut ko iemācīties, kaut ko jaunu izzināt, un to mēs darām mūsu mēģinājuma laikā. Mēs izzinām šīs brīnišķīgās partitūras, kuras atskaņosim, un mūsu doma ir dalīties ar visiem, kurus tas interesē.

Par māju sajūtu - kamdēļ mēs vispār dodamies uz Līgatni un “Zeit”. Mums visiem “Kremerata Lettonica” ir vēlme atrast mūsu pašu mājas. Latvija mums visiem ir mājas, bet tā sajūta - mums ir nepieciešama mūzika, mums ir nepieciešama skatuve, un es

vēlos teikt milzu paldies “Zeit” radošā kvartāla saimniekiem - Marģeram Zeitmanim un viņa palīdzei Signei Putniņai, kuri ir spējuši atrast vietu klasiskās kamermūzikas nedēļas nogalei. Domāju, ka jebkurš, kurš ir nodarbojies ar organizēšanu, sapratīs, ka tas nav pavisam vienkārši izdarāms.

Tur ir ļoti daudz darba, un tur ir dažādas lietas, kas ir nepieciešamas, lai jaunā vietā spētu no patiesībā nekā kaut ko radīt. “Zeit” ir nelielas iestrādnes ar akadēmisko mūziku, bet šis ir lielāka mēroga pirmreizējs notikums, jo mēs tiešām veidojam kaut ko no jauna - minifestivālu. Paldies, ka viņi ir tik drosmīgi kopā ar mums uzņemties šo atbildību, visu cieņu, ka viņi tic mums, un mēs ticam viņiem. Tā tiešām ir sadarbība. Mēs ļoti gaidām koncertus.