Režisors Roberts Rubīns "Lielajai mūzikas balvai 2018" izvirzīts kategorijā "Gada uzvedums" - par koncertuzvedumu “Zemgales gredzens” Jelgavas kultūras namā.

Turklāt Roberts nav tikai nominants - kā ikkatru gadu, arī šogad tieši viņš veido brīniškīgos videostāstus "Lielās mūzikas balvas" ceremonijai (šogad sadarbībā ar Didzi Jaunzemu izdomāts citādāks skatuves izkārtojums, nekā ir ierasts - skatītājus gaida pārsteigums!)

Roberts Rubīns: "Ar ko varētu sākt rītu? Pirmais, kas nāk prātā, ir Haralda Veisa skaņdarbs "Maršs" - agram rītam tas ir lielisks darbs, lai varētu pamosties un moži doties savos darbos. Šī personība man saistās ar ļoti konkrētu posmu - kad pabeidzu vidusskolu un sāku mācīties augstskolā. Tobrīd man likās, ka ļoti daudz ko zinu par mūziku, un man tā kaut kādā ziņā sāka pat garlaikot, un sāku meklēt kādus citus mūzikas izteiksmes līdzekļus un veidus.

Man bija iespēja iepazīties ar Ansi Rūtentālu un tikt pie viņa kolekcijas - tiku no jauna izglītots mūzikā. Haralds Vaizs bija viens no Anša dotajiem diskiem, kuru ik pa brīdim klausos arī šodien, un tas mani uzvedina jauniem meklējumiem.

Laikam izklausīsies banāli, ja teikšu, ka bez mūzikas nevaru dienu pavadīt, bet principā tā jau arī ir. Mūzika man nepieciešama regulāri, izvēlos dažādas noskaņas.

Tieši mūzika ir tā, kas man palīdz radoši domāt, sakārtot psihi - tas nenozīmē, ka klausos tikai avangardu vai rokmūziku.

Saistībā ar līdzšinējiem projektiem vairāku gadu garumā radies daudz muzikālu atklājumu - manā fonotēkā plaši pārstāvēta ir akadēmiskā mūzika, lai gan arī tajā es meklēju ko neparastu - kādu neparastu skaņu vai citādāku izpildījumu."